EN   RU   LV     
LATVIJAS KRIEVU SAVIENīBA  
Pašvaldību vēlēšanas  
Eiropas Parlaments  
  Partneri un saites

Meklēšana un abonēšana  
Humors  

Sākumlapa > Viedoklis

Viedoklis
Eirokomisija aizstāv nepilsoņus
Autors: Miroslavs Mitrofanovs

Šonedēļ Eiropas Parlamentā eksaminēja nākamos eirokomisārus. Komisāri ir tie paši ministri, bet tikai Eiropas līmeņa. Patlaban tiek sastādīta ES jaunā valdība, kura saucās Eiropas Komisija. Topošie komisāri tiek pārbaudīti – viņiem ir jāatbild uz deputātu jautājumiem. Procedūra saucās “noklausīšanās” un pēc savas būtības ir daudzas stundas ilgstošas un nogurdinošas sacensības. Uzdodot kandidātam uz komisāra amatu jautājumus, deputāti cenšas noskaidrot viņa pozīciju, izdarīt spiedienu uz viņu, nodot savus novēlējumus vai piesaistīt viņa uzmanību kādai problēmai. Atbildot deputātiem, kandidāti cenšas efektīgi atraidīt pārmetumus un radīt labu iespaidu par sevi Eiropas publikas acīs, kura novēro šo “dueli” televīzijā un Internetā. Bet tas nebūt nenozīmē, ka nākamie komisāri cenšas maksimāli iztapt visiem. Noklausīšanās rezultātā daļa publikas var izjust vilšanos vai pat satracināties. Vienkārši sakot, nākamie komisāri mīkstā formā, bet strikti pēc savas būtības nodefinē Eiropas valdības nākotnes “ģenerālo līniju” un dod mājienu, lai publika varētu izprast, kādi radikālie uzskati nespēs gūt Eirokomisijas sapratni un atbalstu.

 

      Par piemēru tam, kā deputāti tiek šķiroti avīs un āžos pēc savas attieksmes pret Eiropas “ģenerālo līniju”, var kalpot divu  kandidātu uz komisāra amatu –  Benitas Ferero-Valderes ( ārlietas)    un Roko Butigliones    ( juridiskās lietas, brīvības un drošība) – noklausīšanās. Eiroparlamenta deputāte un TB/LNNK biedre Inese Vaidere painteresējās par  kandidātes Ferero-Valderes viedokli sakarā ar kritiku no Krievijas puses par cilvēktiesību stāvokli Latvijā un Igaunijā. Acīmredzami, nākamās komisāres atbilde bija pilnīgi pretēja tai, kādu cerēja saņemt Vaidere. Šī atbilde stipri sadusmoja Latvijas nacionālisti. Bet  kandidāte uz komisāra amatu teica par to, ka minētajās valstīs vajadzētu pastāvīgi novērot situāciju cilvēktiesību jomā. Šādus Eirokomisijas topošās komisāres nodomus Vaideres kundze nosauca par “Latvijas pazemošanu”. Dotais novērtējums ieies vēsturē, kā  ierindas deputātes  no radikālās frakcijas viedoklis. Tanī pat laikā Ferero – Valdere deva skaidru mājienu, ka Eiropas valdība negrasās iztapt nacionālistiem un pievērt acis uz mūsu valsts cilvēktiesību aizstāvības problēmām, bet Latvijas labējiem politiķiem nav ko cerēt uz Eirosavienības atbalstu, kārtojot vēsturiskos rēķinus ar Krieviju.

       Nākošajā dienā notika cita kandidāta uz komisāra amatu  - Butiglione kunga – noklausīšanās. Viņa uzvedība noklausīšanās laikā ir spilgts “ģenerālās līnijas” demonstrēšanas piemērs. Eiropas deputātu kritikas uguns skāra kandidāta konservatīvo pozīciju attiecībā uz netradicionālās seksuālās orientācijas personu tiesībām. Jo emocionālāk skanēja radikālo cilvēktiesību aizstāvju jautājumi un aicinājumi, jo atklātāk Butiglione demonstrēja nevēlēšanos paplašināt homoseksuālistu tiesības. Protams, arī viņš, kā visi civilizētie ļaudis uzstājas pret šīs iedzīvotāju kategorijas diskrimināciju, bet tomēr viņš neuzskata, ka Eirokomisijai vajadzētu veikt kaut kādus īpašus pasākumus papildus tiem, kas eksistē valstu līmenī, lai aizstāvētu seksuālo minoritāšu pārstāvjus no diskriminācijas.

 

      Beidzot diskusija pārgāja nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā. Šajā jautājumā Butigliones kunga reakcija bija pilnīgi pretēja : viņš apstiprināja, ka aizstāvēs nacionālās minoritātes. Tālāk sekoja nākamā komisāra viennozīmīgā atbilde uz deputātes Tatjanas Ždanokas (PCTVL) jautājumu. Viņa jautāja, vai kandidāts uzskata par taisnīgu situāciju, kad jebkuram ārvalstniekam - ES pilsonim - Latvijā ir tiesības piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, bet valsts nepilsoņiem, lielākā daļa no kuriem ir vai nu dzimusi, vai nodzīvojusi mūžu Latvijā, nav balsstiesību. Butiglione atbildēja, ka šādu situāciju vajadzētu labot, un viņš kā nākamais komisārs meklēs nepieciešamos paņēmienus, lai to izdarītu. Attiecīgā profila parlamentārās komitejas priekšsēdētājs, kurš bija organizējis noklausīšanās, atbalstīdams šo pieeju,  painteresējās, vai var palīdzēt Latvijas nepilsoņiem, pielietojot ES jaunās Konstitūcijas 14. pantu par diskriminācijas aizliegumu. Kandidāts uz komisāra amatu atbildēja, ka risinājumu var atrast arī caur Eiropas Taisnīguma tiesu.  

 

      Noklausīšanās rezultāti ļauj izdarīt divus secinājumus. Pirmais: nacionālo minoritāšu aizstāvēšana atbilst jaunās Eirokomisijas ģenerālajai līnijai. Atšķirībā no Latvijas, kur par mazākumtautību tiesību aizstāvēšanu automātiski pieskata tautas ienaidnieku pulkam un apvaino lojalitātes pret valsti trūkumā, Eiropas līmenī jau pati valdība uzņemas uz sevi nacionālo minoritāšu aizsardzību. Otrais secinājums: nav piepildījušās Latvijas nacionālistu cerības, ka pēc Latvijas iestāšanās Eirosavienībā izbeigsies starptautiskā kritika un krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības regulēs vienīgi Latvijas varas institūcijas.

 

      Kādreiz Ernests Hemingvejs bija teicis: “Eiropa kļūst mazāka, kad kāda klints nodrūp no Eiropas”. Šī solidaritātes formula attiecībā uz mūsdienu realitātēm nozīmē, ka Eiropas uztverē Latvijas nepilsoņi ir tā pati klints, kuru Eiropa negrasās pamest.

           

 

Tulkoja Irēna Ase  

 

           








Pievienot komentāru:

Total:0 | Shown:



Valstī, kurā 38% iedzīvotāju izmanto krievu valodu kā ģimenes galveno valodu, nav darbību, kuras vēl vairāk sekmētu sabiedrības dezintegrāciju, kā nepārtraukti mēģinājumi likvidēt skolēnu izglītību krievu valodā, kura eksistē jau desmitiem, ja ne sim... lasīt tālāk >>


šo vārdu nezin ASV Valsts Departamentā, jo sagatavodami Sergejam Lavrovam dāvanu no Hilarijas Klintones, viņi nepareizi pārtulkoja angļu «reset» kā «pārslodze»... lasīt tālāk >> (14) (Izlasīja: 39502)



Sākumlapa  Mājas lapas karte Meklēšana un abonēšana Izdrukāt Nosūtīt vēstuli
  
Top.LV
Rambler's Top100