EN   RU   LV     
LATVIJAS KRIEVU SAVIENīBA  
Pašvaldību vēlēšanas  
Eiropas Parlaments  
  Partneri un saites

Meklēšana un abonēšana  
Humors  

Sākumlapa > Partija > Partijas kongress

Partija
Partijas kongress
Partijas "Līdztiesība" programma

pieņemta 2003. g. 12. aprīlī

7. partijas konferencē

 

 

PARTIJAS “LĪDZTIESĪBA” PROGRAMMA

 

1. Pamattēzes

 

1.1. Partijas Līdztiesība mērķis – demokrātiskas un multikulturālas Latvijas Republikas efektīva attīstība divdesmit pirmā gadsimta Vienotās Eiropas sastāvā. Latvijas attīstībai jābūt vērstai uz katra valsts iedzīvotāja labklājības, kā arī pilsonisko, sociālo un ekonomisko tiesību nodrošināšanu.

 

1.2. Līdztiesība transformējās par partiju no cilvēktiesību aizstāvošas sabiedriskas kustības. Cilvēka tiesības – tas ir mūsdienu Eiropas civilizācijas pamats, liberālas ekonomikas pastāvēšanas priekšnosacījums. Tās nevar tikt garantētas valstij neatsakoties no etniskās dominēšanas politikas. Partija Līdztiesība cenšas sasniegt savus mērķus parlamentā, vietējo pašvaldību līmenī, kā arī rīkojot masu akcijas.

 

1.3. Līdztiesība – tā ir partija, kas respektē cilvēka cieņu. Valstij  jāciena katra cilvēka personību, garantējot neiejaukšanos privātajā dzīvē, nodrošinot valsts iedzīvotājus ar objektīvu informāciju, kas būtu pietiekama, lai pieņemtu apzinīgus lēmumus politiskajā izvēlē un materiālā patēriņa jomā, lai radītu apstākļus etniskās identitātes saglabāšanai.

 

1.4. Līdztiesība – tā ir sabiedriskās solidaritātes un tolerances partija. Latvijas sabiedrībai ir jāatbrīvojas no vēsturisko aizvainojumu kultivēšanas, jāatsakās no aizdomīguma un neiecietības pret citas etniskās izcelsmes vai rases cilvēkiem. Katram cilvēkam ir tiesības iegūt sabiedrības atzinību atbilstoši viņa ieguldījumam sabiedrībā, morālajām īpašībām un spējām. Latvijas sabiedrībai aktīvi jāiekļauj sevī visus tās locekļus, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, vecākiem cilvēkiem, invalīdiem, bezdarbniekiem un citām sociāli neaizsargātām iedzīvotāju kategorijām.

 

1.5. Līdztiesība izvēlas pasaules civilizācijas garīgās vērtības un noraida tautai uzspiesto kroplīgo orientāciju uz patērētāju sabiedrību. Partija ir par dabu saudzējošas attieksmes veidošanu un dabas resursu ekonomisku izlietošanu.

 

1.6. Līdztiesība atbalsta pilsoniskās sabiedrības lomas celšanos. Valstij jādeleģē daļa no savām funkcijām pilsoniskās sabiedrības institūcijām, ieskaitot nevalstiskās organizācijas, plašsaziņas līdzekļus, reliģiskās organizācijas.

 

1.7. Līdztiesība iestājas par politiku, kas atzītu, ka valstī reāli pastāv divas kopienas – latviešu (latviešvalodīgo) un krievu (krievvalodīgo).                        

     Tas, ka Latvija ir divkopienu valsts, nav nedz pozitīva, nedz negatīva parādība, bet objektīva realitāte. Divkopienu valsts atzīšanai jāseko attiecību harmonizācijai starp abām kopienām un valsti. Tai jābalstās uz latviešu kopienas atteikšanās no etniskās dominēšanas un latviešu valodas apguvi krievu kopienā, brīvprātīgi to lietojot kontaktos ar cilvēkiem, kuriem dzimtā valoda ir latviešu.

    Latvijas sabiedrības integrācijas mērķis ir vienotas politiskās nācijas izveidošana, saglabājot valstī divas kopienas, visas minoritātes, nezaudējot to valodas un saudzīgi izturoties pret to kultūras mantojumu.

 

1.8. Laikā, kad latviskās sabiedrības daļas iespējas aizstāvēt nozīmīgākās cilvēktiesības ir būtiski vājinātas, pret nacionālistisko propagandu neuzņēmīgākā krievvalodīgā kopiena (Latvijas tautas daļa, kurai krievu valoda ir dzimtā vai ģimenes valoda) objektīvi ir pretošanās bāze jebkurai diskriminācijai. Tieši tādēļ partija Līdztiesība spiesta balstīties galvenokārt uz krievu kopienu. 

     Partija Līdztiesība piešķir īpašu nozīmi visu politisko spēku sadarbībai, kas vēršas pret diskrimināciju pēc valodas vai etniskās piederības. Šādas sadarbības optimāla forma ir politiskā apvienība “Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā”.

 

 

2. Latvijas mūsdienu pasaulē

 

2.1. Partija “Līdztiesība” uzskata, ka Latvijai vajag palikt neitrālai valstij, kas nav iesaistījusies militārajos blokos un nepiedalās kara darbībā svešā teritorijā. Krasa militāro izdevumu palielināšana, kuru īsteno mūsu valsts integrējoties NATO, ir noziegums pret savu tautu.

 

2.2. Laikā, kad Latvija bija Eiropas Savienības asociētā dalībvalsts, tās ekonomika tika  izpostīta un zaudēja pastāvīgas atdzimšanas iespējas. Šādos apstākļos valsts pievienošanās dzīvotspējīgākai ekonomiskajai struktūrai kļuvusi par nācijas izdzīvošanas pamatnoteikumu. Tādēļ “Līdztiesība” iestājas par Latvijas pilntiesīgu dalību ES.

 

2.3. Tajā pašā laikā partija “Līdztiesība” izprot Eiropas integrācijas procesa pretrunīgumu un centīsies panākt ES transformāciju virzienā no valstu un politisko elitu savienības uz tautu un kultūru savienību. Mēs uzskatām, ka nākotnes apvienotajā Eiropā jābūt izstrādātiem tiešiem minoritāšu un reģionu pārstāvniecības mehānismiem ES varas institūcijās, jo pēc savas dabas nacionālo valstu struktūras nav spējīgas pilnā mērā aizstāvēt minoritāšu valodu un kultūru saglabāšanu Eiropas un globālajā telpā. Partija centīsies panākt to savienībā ar nacionālo minoritāšu partijām un sadarbībā ar liberālajiem, zaļajiem un kreisajiem Eiropas spēkiem.

 

2.4. Partija “Līdztiesība” uzskata tagadējo Eiropas Savienību par nepieciešamu pārejas etapu Eiropas tautu ciešākai un taisnīgākai savienībai – savienībai, kura droši aizsargās Eiropas kultūru no amerikanizācijas un sabiedrības militarizācijas. Nākotnes vienotā Eiropa – tā ir kontinenta tautu iespēja uzvarēt globālajā konkurencē ar ātri augošajiem reģioniem – amerikāņu un Austrumāzijas. Vienotās Eiropas koncepcija paredz Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas stratēģisko integrāciju, bet perspektīvā vienotās politiski ekonomiskās telpas veidošanos no Lisabonas līdz Vladivostokai.

3. Ekonomiskā politika.

 

3.1. Līdztiesība – tā ir veselā saprāta partija ekonomikā. Partija “Līdztiesība” uzskata, ka ekonomikas atdzīvināšanas pamats ir ietilpīga iekšējā tirgus veidošana, iedzīvotāju pirktspējas palielināšana, pirmkārt, uz tagadējo valsts maznodrošināto iedzīvotāju ienākumu palielināšanās rēķina.

 

3.2. Tiesības uz privātīpašumu, uz patstāvīgu saimniecisko darbību pieder pie vienām no cilvēka pamattiesībām. Tām jābūt droši pasargātām no valsts patvaļas un transnacionālo korporāciju diktāta.

Partija “Līdztiesība” iestājas par valsts minimālo iejaukšanos uzņēmējdarbībā; par ekonomikas regulēšanu pārsvarā ar nodokļu politiku;

par nepamatotu aizliegumu tiesībās uz zemes īpašumu atcelšanu un tiesību uz nekustāmo īpašumu noformēšanas procedūras kardinālu vienkāršošanu;

 par maksimāli objektīvu, ātru un visiem pieejamu saimniecisko strīdu izskatīšanu tiesās;

par sabiedriskai kontrolei pakļautu, atklātu un godīgu valsts un municipālo pasūtījumu sadales sistēmu;

par sliekšņa samazināšanu nodokļu atlaidēm investīcijām, lai šie atvieglojumi kļūtu pieejami arī vidējiem un sīkiem uzņēmumiem;

par brīvu konkurenci mājokļu apkalpošanas, pasažieru pārvadājumos, medicīnā un izglītībā.

 

3.3. Valsts un pašvaldību investīcijas galvenokārt jāvirza uz valsts infrastruktūras attīstību, pirmkārt uz tās depresīvajiem reģioniem. Izņēmuma gadījumos, kad to prasa depresīvo reģionu sociālie apstākļi, valsts varētu investēt līdzekļus jaunu uzņēmumu izveidošanā  ar turpmāko šo uzņēmumu valsts kapitāla daļas privatizāciju.

Partija “Līdztiesība” uzskata, ka vislielākā efektivitāte piemīt valsts investīcijām, kas ieguldītas, lai paaugstinātu darba resursu kvalitāti, aizsargātu algotu darbinieku veselību, izveidotu drošu šo cilvēku tiesību, aizstāvēšanas sistēmu.

 

3.4. Lauksaimniecības ražošanas jomā partija “Līdztiesība” iestājas par sīkražotāju kooperācijas valsts programmas izstrādi un realizāciju, kas ļautu tiem kļūt konkurētspējīgiem ES ietvaros, par Latvijas zemnieku nodrošināšanu ar tādiem finansu noteikumiem, kādos strādā pašreizējās Eiropas savienības zemnieki.

 

3.5. Partija “Līdztiesība” pieprasa atcelt visus politiskos ierobežojumus, kuri liek šķēršļus valstij vitāli svarīgo tranzīta un tūrisma sfēru attīstībai, Latvijas biznesa iekļūšanai Austrumu tirgū.

 

4. Sociālā politika.

 

4.1. Par vienu no negatīvākajiem labējo un etnokrātisko partiju pastāvīgās atrašanās pie varas rezultātiem kļuvusi iedzīvotāju izmiršana, visaktīvāko un izglītotāko cilvēku emigrācija. Iedzīvotāju novecošanas un izmiršanas process pieņēmis demogrāfiskās katastrofas raksturu, kas ir spējīga divkārt samazināt Latvijas iedzīvotāju skaitu XXI gadsimta beigās.

 

4.2.Valsts sociālās palīdzības sistēmas izveide, kas būtu adekvāta demogrāfiskajai un ekonomiskajai situācijai . Sociālo pabalstu un pensiju līmenim, atvieglojumu sistēmai jānodrošina cilvēka cienīgu dzīves un medicīniskās palīdzības līmeni. Šīm sociālajām tiesībām jāpiešķir konstitucionālas garantijas.

 

4.3. Partija “Līdztiesība” iestājas par dzimstības stimulēšanas un īpašas valsts palīdzības ģimenēm ar bērniem sistēmu. Bērni pabalstus nepieciešami paaugstināt līdz krīzes izdzīvošanas minimuma līmenim.  Skolniekiem paredzētajiem atvieglojumiem un studentu stipendijām jāsniedz bērniem no ģimenēm ar dažādu materiālās labklājības līmeni iespēju iegūt visa veida izglītību, līdz pat augstākajai.

 

4.4. Budžeta izdevumus veselības aizsardzībai jāpaaugstina līdz 6-8% no IKP. Nepieciešams nodrošināt pacientu brīvu pieeju ārstiem speciālistiem un pastiprināt valsts kontroli pār  sniedzamo medicīnisko pakalpojumu kvalitāti.

 

4.5. Minimālajai  algai, pēc nodokļu nomaksas, jābūt ne zemākai par krīzes izdzīvošanas minimumu. Attaisnoto izdevumu izglītībai un medicīnai apjomam reāli jāatbilst minimālai šo pakalpojumu nepieciešamībai.

 

4.6. Jāpārtrauc izlikšanu no dzīvokļiem bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, valsts līmenī jāizveido komunālo maksājumu kompensāciju sistēmu, lai palīdzētu tiem maznodrošinātajiem, kuriem komunālie maksājumi pārsniedz 1/3 no ģimenes ienākumiem. Īres maksas vai maksas par mājas apkalpošanu griestus valsts un municipālo dzīvokļu iemītniekiem, kā arī tiem, kas mitinājās dzīvokļos to denacionalizācijas brīdī, jānosaka municipālajam sabiedrisko pakalpojumu regulētājam.

 

4.7. Pašvaldībām ar valsts atbalstu jāizveido pietiekams sociālo dzīvojamo telpu fonds. Valstij jāgarantē jaunajām ģimenēm un denacionalizēto namu iemītniekiem atvieglotus kredītus mājokļu iegādei un celtniecībai. Tuvākajos gados īpašu valsts rūpju centrā jābūt metodiskās un organizatoriskās palīdzības sniegšana dzīvokļu īpašnieku biedrību tapšanā, kā arī ilgtermiņa kredītu nodrošināšana daudzdzīvokļu namu renovācijai un resursus taupošo tehnoloģiju ieviešana komunālo pakalpojumu sfērā.

 

4.8. Latvijas republikas Pensiju likumā jānosaka vienādu attieksmi pret visiem pensionāriem, neatkarīgi no pensionēšanās laika, pilsonības un pensijas stāža uzkrāšanas vietas. Partija ir pret pensijas vecuma palielināšanu.

 

 

 

5. Valsts iekārta

 

 

5.1. Partija Līdztiesība ir pret visiem tiem vispāratzīto tiesību un brīvību ierobežojumiem, kuri nav nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā. Divkopienu valsts un masu bezpilsonības apstākļos partija iestājas par proporcionālās vēlēšanu sistēmas saglabāšanu un pret prezidenta tiešām vēlēšanām.

 

5.2. Līdztiesība ir par reālu varas dalīšanu, par tiešā ceļā vēlēto varas orgānu lomas palielināšanos, pret likumdošanas un tiesas varu atkarību no izpildvaras. Nav pieļaujama deputāta un ministra statusa apvienošana. Jāatceļ Satversmes 81. pants, kas ļauj Ministru Kabinetam pieņemt Noteikumus, kuriem piemīt likuma spēks laika posmā starp Saeimas sēdēm.

 

5.3. Satversmes aizsardzības birojam un Korupcijas apkarošanas birojam jāatskaitās tikai Saeimai. Visiem valsts veselīgajiem politiskajiem jārod sevī drosmi un gribu, lai atceltu no amatiem un nodotu likumsargājošajiem orgāniem augsti stāvošus korupcijas sistēmas organizatorus.

 

5.4. Partijas jāfinansē no valsts budžeta proporcionāli balsu skaitam, kas saņemtas iepriekšējās vēlēšanās, lai novērstu to atkarību no lielkapitāla un oligarhiem.

 

5.5. Līdztiesība iestājas par ministriju, lielo pašvaldību štatu saraksta revīziju un, nepieciešamības gadījumā, par mākslīgi radīto štatu vienību likvidēšanu, par ierēdņu aparāta samazināšanu kopumā.

 

5.6. Līdz minimumam jāsamazina asignējumus aizsardzībai, jāizformē Zemessardzi un jāatceļ vispārējo karaklausību. Izbrīvētos līdzekļus jāizmanto, lai papildus nodrošinātu Iekšlietu ministrijas vienību apgādi.

 

5.7. Cīņā ar noziedzību un narkomāniju galveno uzmanību jāpievērš sociāli profilaktisko pasākumu sistēmai. Nepieciešams pārskatīt kriminālsodu sistēmu, samazināt ieslodzījuma termiņus un paredzēt alternatīvus soda veidus par noziegumiem, kuri nav smagi un bez iepriekšējā nodoma, līdz saprātīgai robežai jāsamazina pirmstiesas ieslodzījuma termiņus.

 

5.8. Jāpaplašina pašvaldību lomu un jāpārtrauc valsts nepamatotu iejaukšanos to lietās.

 

6. Cilvēka tiesības

                         

6.1. Līdztiesība  iestājas par vienlīdzīgu starta iespēju nodrošināšanu katram sabiedrības loceklim. No Latvijas likumiem jāizslēdz visus ierobežojumus, kuri diskriminē valsts iedzīvotājus pēc to etniskās piederības, sociālā statusa, pilsonības, politiskās un  cita veida pārliecības vai valodas. Nepieciešams izveidot tādus apstākļus, kad katrs cilvēks, neatkarīgi no viņa etniskās izcelsmes vai vecāku materiālā stāvokļa, varētu iegūt tādu izglītību un veidot tādu karjeru, kas atbilstu viņa dabas dotajām spējām un ir adekvātas ieguldītajam darbam.

 

6.2. Partija uzskata, ka mūsdienu Eiropā unikālais bezpilsonības institūts ir radīts ar vienu mērķi – politiskās varas monopolizāciju, atstumjot no valsts politiskās un ekonomiskās dzīves krievvalodīgo Latvijas sabiedrības daļu. Kamēr Latvijā eksistē masu bezpilsonība, to nevar uzskatīt par demokrātisku valsti.

   Par vienīgo morāli attaisnoto veidu, kā atjaunot nepilsoņiem politiskās tiesības, jāuzskata viņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem ar vienotu likumdošanas aktu. Tajā pašā laikā Līdztiesība atbalsta jebkurus starpsoļus šajā virzienā: nulles variantu atsevišķām nepilsoņu kategorijām, pasīvās un aktīvās balsstiesības piešķiršanu pašvaldību vēlēšanās, naturalizācijas ierobežojumu atcelšanu un naturalizācijas procedūras atvieglošanu. Partija uzstāj, lai pilsoņu, nepilsoņu un citu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās tiesības tiktu izlīdzinātas, iestājas par to, lai atceltu aizliegumus uz profesijām un valsts amatiem nepilsoņiem. Partija centīsies panākt, lai Latvijas nepilsoņi tiktu atzīti par pilntiesīgiem Eiropas Savienības pilsoņiem.

 

6.3. Līdztiesība pieprasa atcelt politiskos ierobežojumus dalībai valsts pārvaldē tiem valsts pilsoņiem, kuriem patlaban liegtas šīs tiesības, sakarā ar viņu legālo politisko darbību pagājušā gadsimta 90.-tajos gados, atbalsta ideju atzīt par nekonstitucionāliem lēmumus par politiskās opozīcijas organizāciju likvidēšanu bez tiesas, gatava sniegt palīdzību personām, kuras tiek vajātas par saviem politiskajiem uzskatiem vai par piedalīšanos nevardarbīgas pretošanās akcijās.

 

6.4. Līdztiesība uzskata, ka mazākumtautību pārstāvju latviešu valodas prasme, kā arī krievu valodas prasme no latviešu puses, ir viens no galvenajiem sabiedrības integrācijas elementiem. Būtiski jāpalielina valsts finansējumu šo valodu mācīšanai, ieskaitot pieaugušo kursus.

 

6.5. Latvijai vajag bez iebildumiem ratificēt Vispārējo mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju un godīgi īstenot to dzīvē.

 

6.6. Līdztiesība iestājas par krievu, latgaļu un citu mazākumtautību valodu oficiālā statusa atzīšanu municipālajā līmenī tajās pašvaldībās, kur šīs valodas ir dzimtās ne mazāk kā 20% iedzīvotāju.

 

6.7. Partija atbalsta valsts finansētās skolas izglītības modeļu daudzveidību ( tai skaitā arī minoritāšu valodās), ieskaitot laicīgo vispārizglītojošo skolu, skolu ar reliģiskās audzināšanas elementiem, skolu ar padziļinātu dzimtās tautas kultūras un tradīciju mācīšanu.

Partija uzskata, ka Latvijā ir pietiekoši daudz finansiālo un intelektuālo resursu, lai saglabātu vidējo izglītību mazākumtautību valodās un atjaunotu augstāko valsts finansējamo izglītību krievu valodā. Partija ir pret privāto mācību iestāžu diskrimināciju pēc valodas pazīmes, atbalsta valsts dotācijas privātajām mācību iestādēm, neatkarīgi no to mācību valodas.

 

6.8. Līdztiesība uzskata, ka likumdošanas ierobežojumi mazākumtautību valodu izmantošanai privātajām radio un telekompānijām ir vārda brīvības pārkāpums un pieprasa taisnīgas apraides kvotas valsts radio un televīzijas pārraidēs minoritāšu valodās.

 

6.9. Līdztiesība iestājas proporcionālu kultūras atbalsta līdzekļu sadalīšanu Latvijā dzīvojošām etniskajām un lingvistiskajām grupām atkarībā no to pārstāvju skaita. Jāpieņem jauns likums par nacionālo minoritāšu tiesībām.

 

6.10. Partija cenšas panākt gan nevalstisko organizāciju vispār, gan tieši minoritāšu sabiedrisko organizāciju lomas pieaugumu, tai skaitā ar to pārstāvniecību pie Prezidenta, Saeimā un ministrijās. Lēmumus, kas tieši skar nacionālo minoritāšu intereses, jāapspriež ar minoritāšu pārstāvju piedalīšanos.

 

6.11. Līdztiesība uzstājas pret vēstures falsifikāciju, kas iniciēta no valsts puses. Partija pieprasa pārtraukt Otrā pasaules kara veterānu – Antihitleriskās koalīcijas dalībnieku kriminālās vajāšanas kampaņu, piešķirt tiem oficiālu statusu un attiecīgus atvieglojumus.

 

6.12. Līdztiesība pieturas pie apziņas brīvības principa un cenšas panākt, lai pareizticīgo Lieldienas un Ziemassvētki, kā arī citi Latvijas tautām nozīmīgi svētki tiktu atzīti par svētku dienām.

 

6.13. Partija centīsies panākt Latvijas iedzīvotāju kontaktu attīstību ar valstīm, kuras ir maksimāli saistītas ar Latvijā dzīvojošajām minoritātēm, it īpaši ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, attiecību vienkāršošanu ar tām (tai skaitā līgumu par bezvīzu režīma noslēgšanu).

 

 

LĪDZTIESĪBAS LOZUNGS – BRĪVĪBA, PAŠCIEŅA, SOLIDARITĀTE!







Valstī, kurā 38% iedzīvotāju izmanto krievu valodu kā ģimenes galveno valodu, nav darbību, kuras vēl vairāk sekmētu sabiedrības dezintegrāciju, kā nepārtraukti mēģinājumi likvidēt skolēnu izglītību krievu valodā, kura eksistē jau desmitiem, ja ne sim... lasīt tālāk >>


šo vārdu nezin ASV Valsts Departamentā, jo sagatavodami Sergejam Lavrovam dāvanu no Hilarijas Klintones, viņi nepareizi pārtulkoja angļu «reset» kā «pārslodze»... lasīt tālāk >> (9) (Izlasīja: 32733)



Sākumlapa  Mājas lapas karte Meklēšana un abonēšana Izdrukāt Nosūtīt vēstuli
  
Top.LV
Rambler's Top100