EN   RU   LV     
LATVIJAS KRIEVU SAVIENīBA  
Pašvaldību vēlēšanas  
Eiropas Parlaments  
  Partneri un saites

Meklēšana un abonēšana  
Humors  

Sākumlapa > Tatjanas Ždanokas Eirodienasgrāmata

Tatjanas Ždanokas Eirodienasgrāmata
Lobētāji un blēži Eiroparlamentā

Lobētāji

 

Pirmdiena fiziski man ir smaga diena: lai ap pulksten 6 no rīta varētu būt lidostā, es pieceļos pulksten piecos (Briselē tolaik ir četri), bet strādāju vismaz līdz desmitiem vakarā. Bet šī pirmdiena vēl sanāca visai nervoza: bija jāpārliecinās, ka Petīciju komitejā neviens nevienu nav pārvervējis, un deputātu vairākuma pozīcija attiecībā par griešanās gadījumiem no Latvijas, kura skaidri tika pausta 2. aprīlī, izskanēs arī rītdienas koordinatoru sēdē.  Sistēma šeit ir sekojoša: katrā profila komitejā vienas frakcijas deputātu grupu vada koordinators. Koordinatoru sēdēs  pārsvarā tiek lemti referātu sagatavošanas un sadales jautājumi. Bet Petīciju komitejai piemīt sava specifika. Šeit, balstoties uz iepriekšējās sēdes rezultātiem, koordinatori pieņem lēmumu par to, ko darīt ar vissarežģītākajiem griešanās gadījumiem. Tā kā ir zināms, kāds „svars” ir katrai frakcijai, lai pieņemtu kādu lēmumu, nebūt nav nepieciešams absolūts konsenss. Mūsu gadījumā es saņēmu atbalstu no četru politisko grupu deputātiem : sociālistiem, liberāļiem, „zaļajiem”, kreisajiem (uzskaitu skaitliskā sastāva samazināšanās kārtā). Tas nodrošina vairākumu gan parlamentā kopumā, gan komitejās. Taču cilvēki paliek cilvēki : kāds var neatnākt uz sēdi, citu pēdējā brīdī mēģinās nolobēt kolēģi. Kaut gan sociālistu rindās nav neviena deputāta no Latvijas, tur pret visām manām iniciatīvām aktīvi aģitē divas dāmas no Igaunijas – deputātes Mikko un Saksa.  Labi gan, ka Petīciju komitejas locekļus, kuri trīsreiz izskatīja lietas sakarā ar Latvijas nepilsoņu griešanos, visai pārliecinoši iespaidoja Petropavlovska, Lazareva un Matvejeva lietas. Arī to divu grāmatu saturs, kuras mēs izdevām angļu valodā, atstāja zināmu iespaidu uz komitejas locekļiem.

 

Blēži

 

Ne velti es baidījos no blēdīšanās. Kaut gan liekas, ko tur varētu vēl izdarīt: četru politisko grupu koordinatori sagatavoja saskaņotu priekšlikumu, kas satur divas pozīcijas: 1. Lūgt Eiroparlamenta prezidija piekrišanu sagatavot iniciatīvo ziņojumu par Latvijas krievvalodīgās minoritātes problēmām. 2. Šajā kontekstā lūgt Fundamentālo tiesību aģentūras direktoru dot savu atzinumu par šo jautājumu.  Priekšlikums atbalstīts. Bet tā nesamierināmais oponents, komitejas priekšsēdētājs Marcins Libickis, nolasīdams visiem komitejas locekļiem koordinatoru apspriedes rezultātus, pirmo lēmuma daļu neizlasīja. Apspriedes nav pārāk formalizētas, visa pamatā ir uzticība, un tagad būs jāpierāda, ka „lodīte bija zem šī uzpirksteņa, bet nevis zem cita”. 

Protams, no priekšsēdētāja daudz kas ir atkarīgs, bet ne jau viss. Sašutuma vilnis jau bija cēlies, un patiesība atgūta. Spriežot pēc šā gadījuma, turpmāk vēl ir sagaidāmas spraigas cīņas. Tomēr, ja par ieročiem tajās kalpos argumenti, bet nevis „uzpirksteņi”, mēs gūsim uzvaru.

 

Pirkstu nospiedumi

 

Pilsonisko tiesību komitejas tematika šonedēļ ir daudz mierīgāka. Tomēr par vienu jautājumu nācās daudz diskutēt. Runa bija par Eirosavienības dalībvalstu vienotiem standartiem pasēm. Tas, ka tagad tajās obligāti būs pirkstu nospiedumi, bija izlemts jau sen. Pret to protestējošā „zaļo” frakcija nonāca mazākumā. Toties tagad parādījās daudz vairāk pamatojumu mūsu kriticismam. Komiteja taču grasās uzsākt ņemt arī bērnu pirkstiņu nospiedumus. Turklāt, sākot ar sešu gadu vecumu. Cik labi, ka tajos laikos, kad Kerolls bija izdomājis savu Alisi, šie jauninājumi vēl nebija ieviesti, un meitene ceļoja pa Brīnumzemi bez pases!

 

Brisele, ceturtdien,  2008. gada 29. maijā

 

(turpinājums sekos)








Pievienot komentāru:

Total:0 | Shown:



Valstī, kurā 38% iedzīvotāju izmanto krievu valodu kā ģimenes galveno valodu, nav darbību, kuras vēl vairāk sekmētu sabiedrības dezintegrāciju, kā nepārtraukti mēģinājumi likvidēt skolēnu izglītību krievu valodā, kura eksistē jau desmitiem, ja ne sim... lasīt tālāk >>


šo vārdu nezin ASV Valsts Departamentā, jo sagatavodami Sergejam Lavrovam dāvanu no Hilarijas Klintones, viņi nepareizi pārtulkoja angļu «reset» kā «pārslodze»... lasīt tālāk >> (16) (Izlasīja: 48235)



Sākumlapa  Mājas lapas karte Meklēšana un abonēšana Izdrukāt Nosūtīt vēstuli
  
Top.LV
Rambler's Top100