Galvenā lapa  -  Dažādi  -  Pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības


05.05.2006   Saeimas debates par atsevišķiem priekšlikumiem atcelt tiesību starpību starp LR pilsoņiem un LR nepilsoņiem



1.

Latvijas Republikas 8.Saeimas ziemas sesijas vienpadsmitā sēde 2006.gada

23.martā
"urn:schemas-microsoft-com:office:office"

/>


 Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas

priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

................................

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Civilstāvokļa aktu

likumā”
. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts

Jurķis.

 R.Jurķis (frakcija “Jaunais

laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5607.

Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi

Civilstāvokļa aktu likumā”.

1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Ir

noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs

Buzajevs.

 V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par

cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidijs! Cienījamie kolēģi deputāti! Man

gribētos zināt, kāpēc par dzimtsarakstu nodaļas vadītāja un pat dzimtsarakstu

nodaļas darbinieka var būt tikai Latvijas pilsoņi. Kāds ir šo ierobežojumu

leģitīmais mērķis un samērīgums, ja ņem vērā, ka gandrīz 500 000 Latvijas

iedzīvotāju staigā ar violetajām pasēm? Vai tad jums, dāmas un kungi, kaut kādu

īpašu pretīgumu izsauc pati iespēja saņemt laulību gredzenus no nepilsoņa rokām?

Vai arī jūs uzskatāt, ka nepilsoņi steidzami iznesīs no dzimtsarakstu nodaļas

laulībā stājušos sarakstus un nodos šo absolūti slepeno informāciju kādai no

tuvākajām ārvalstu vēstniecībām? Vai arī varbūt potenciālā apkopēja, nepilsone,

kas arī piederēs elitārās dzimtsarakstu nodaļas darbiniekiem, ļaunprātīgi

nobārstīs līgavas balto kleitu ar gružiem un

putekļiem?

Man gribētos, lai pēc manis tribīnē kāptu Juridiskās

komisijas pārstāvis ziņotājs vai arī jebkurš cits Saeimas deputāts un

paskaidrotu, kāds no šiem trim maniem minējumiem ir pareizais. Nu, arī no sevis

vēl kaut ko piebilstu, jo mana fantāzija, meklējot kaut kādu pamatojumu šim

acīmredzamam absurdam, jau pilnībā ir izsmelta.

Gribētos īpaši paskaidrot, ka dzimtsarakstu nodaļas

darbinieki nav valsts ierēdņi, bet gan pašvaldības darbinieki. No tiem 70

ierobežojumiem nepilsoņiem, kurus ir noteikuši Latvijas likumi un divpusēji

starptautiskie līgumi, tas ir vienīgais, kas uzliek ierobežojumus pašvaldību

darbiniekiem. Pilsētas izpilddirektors un ikviens jebkura pilsētas dienesta

priekšnieks, piemēram, “Rīgas Satiksmes” ar dažu desmitu miljonu lielo

apgrozījumu, var būt arī nepilsonis. Toties dzimtsarakstu nodaļas vadītājs nevar

būt. Vai kāds no zālē klātesošajiem var paskaidrot, kādēļ? Varbūt deputātu kungi

no valdošajām partijām ir vienkārši zaudējuši modrību un derētu nekavējoties

izplatīt ierobežojumus uz visiem pilsētas dienestu darbiniekiem? Piemēram, uz

ūdensapgādes un kanalizācijas dienestu. Tad gan daudz darba būs Dobeļa kungam un

viņa kompānijai.

Kaut gan, dāmas un kungi, es esmu absolūti pārliecināts,

ka Dobeļa un Tabūna frakcija Saeimā nebūt nav izņēmums, drīzāk jau

likumsakarība. Par mana ne visai oriģinālā viedokļa taisnīguma tiesu kalpos

balsošana par priekšlikumu atturēt Latvijas likumdošanu no kārtējā rasistiskā

absurda. Izlabot acīmredzamo kļūdu ir lietderīgi tieši šodien – Starptautiskās

nedēļas pret rasismu ietvaros.

Aicinu atbalstīt!

 

Sēdes vadītājs. Juris

Dobelis.

 J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un

Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Jūs nupat dzirdējāt nekonstruktīvās

opozīcijas pārstāvja izrunāšanos. Es, kā konstruktīvās opozīcijas pārstāvis,

aicinu šo muļķīgo priekšlikumu noraidīt!

 

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties

kaut ko piebilst? Lūdzu!

 R.Jurķis. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs veic savu

darbību valsts vārdā. Un valsts vārdā mēs varam pilnvarot tikai valsts pilsoņus

to darīt. Un dzimtsarakstu nodaļas darbinieks dažreiz atvieto arī nodaļas

vadītāju.

Līdz ar to, Buzajeva kungs, māciet šiem saviem

nepilsoņiem latviešu valodu un lai viņi kļūst par pilsoņiem!



Lūdzu neatbalstīt!

(Starpsaucieni.)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta

Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 58, atturas – 2.

Priekšlikums nav atbalstīts.

 

2.

Latvijas Republikas 8.Saeimas pavasara sesijas septītā (ārkārtas) sēde 2003.gada

29.maijā


Sēdi

vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda

Ūdre.

 

Nākamais darba kārtības jautājums -

likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Trešais

lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā -

deputāte Linda Mūrniece.

 L.Mūrniece (frakcija “Jaunais

laiks”).

Izskatāmā dokumenta numurs

831.

Ir saņemti 7

priekšlikumi.

1. - Saeimas deputāta Urbanoviča

priekšlikums. Komisija priekšlikumu

neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts

Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju

apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”

frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēdējā laikā sabiedrības

uzmanība bija pievērsta vismaz diviem ugunsgrēkiem: Rīgas centrā pie Francijas

vēstniecības, kur kopumā nodarīti postījumi 70 000 latu apmērā, un provincē, kur

sadega bērni, bet mēs mājā, kura arī jebkurā mirklī varētu aizdegties,

stūrgalvīgi esam gatavi arī turpmāk apspriest to, kam var un kam nevar uzticēt

ugunsgrēku dzēšanu.

Šim strīdam ir slavena vēsture. Jau

1992.gadā tika pieņemts likums “Par ugunsdrošību”, saskaņā ar kuru šis

godpilnais pienākums tika uzticēts Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

1995.gadā Saeima nolēma, ka par ugunsdzēsējiem var strādāt tikai Latvijas

pilsoņi. Tajā laikā pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksts papildinājās

tik lielā ātrumā, ka piesaistīja sev Rietumu sabiedrības

uzmanību.

Īpašu neizpratni izraisīja tieši

ierobežojumi attiecībā uz ugunsdzēsējiem. No Rietumu ekspertu puses sekoja

vesela virkne jautājumu, kurus no diplomātiskās valodas uz valsts valodu varētu

pārtulkot šādi: “Vai jums ar galvu viss ir kārtībā?” Un tā 1997.gada februārī

nepilsoņiem tika atdotas atpakaļ tiesības dzēst ugunsgrēkus, bet, kā izrādījās,

ne jau uz ilgu laiku, jo pēc 8.Saeimas vēlēšanām 2002.gada 24.oktobrī tika

pieņemts jauns Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, kurā nepilsoņiem atkal

tika izteikta neuzticība. Patiešām visus “ugunsnedrošos” likumus Saeima pieņem

pēc vēlēšanām, un šādu praksi būtu laiks

pārtraukt.

Par citu tikpat “ugunsnedrošu” piemēru

varētu kalpot Izglītības likums, kurš tādā pašā kārtā tika pieņemts pēc

7.Saeimas vēlēšanām ar 6.Saeimas deputātu sastāvu un kurš varētu sakurināt

ugunskuru visā valstī arī pēc pieciem gadiem kopš minētā likuma pieņemšanas. Nav

nekā bīstamāka par ugunsgrēku trakonamā!

Lūdzam izskatīt TSP priekšlikumu un tam

analogo PCTVL priekšlikumu, lai arī nepilsoņiem atļautu ugunsgrēka dzēšanu, kā

sen nobriedušu un absolūti nepieciešamu profilaktisku pasākumu.



Paldies par

uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.



A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais

laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

Cik mēnešus tagad 8.Saeima strādā? Sešus, septiņus? Visu šo laiku esmu

brīnījies, esmu sēdējis un klusējis. Mēs esam balsojuši, bet vienreiz tas viss

sāk apnikt.

Tas ir tā: Latvijā nepilsoņiem nav šķēršļu

naturalizēties un pieņemt Latvijas Republikas pavalstniecību. Visi šie

mēģinājumi gan šajā likumā, gan iepriekšējā likumā, gan likumā, kas bija pirms

tam... un visi tādi likumi, kas mums ir katrā sēdē, man vienkārši ir

nesaprotami. Tie ir mūsu sabiedrību

šķeltnieciski!

Un es brīnos par jums - deputātiem. Jūs visi

esat pilsoņi, tad kāpēc jūs nemudināt šos nepilsoņus sekot jūsu paraugam un

pieņemt Latvijas pavalstniecību?

Tātad šāds te priekšlikums ir jānoraida! Es

atkal ilgu laiku klusēšu un tad atkal kaut kad runāšu. Mums ir vienkārši

jānoraida, jānoraida un jānoraida!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss

Cilevičs.

 B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas

frakcija).

Augsti godātais Kariņa kungs! Varbūt 7

mēneši nav pietiekami ilgs laiks, lai saprastu dažas ļoti vienkāršas lietas.

Ziniet, nevar cilvēkiem vienkārši pavēlēt! Ja jums ir tāds priekšstats, ka visi

pilsoņi tikai gaida norādījumus, kā viņiem rīkoties, tad jūs dziļi maldāties.

Nepilsoņi ir ļoti patstāvīgi cilvēki, un viņi paši pieņem lēmumus. Izveidot

motivāciju naturalizēties - tas nav tik

vienkārši!

Un, pirmkārt, tā nav patiesība, ka mēs

neuzmundrinām un neaicinām cilvēkus naturalizēties. Mēs to darām! Un, ja jūs to

nezināt, tas ir vienkārši jūsu informācijas trūkums un interešu trūkums.



Es saprotu, ka jums, Kariņa kungs, ir

diezgan grūti to visu uzzināt, jo jūs nevarat lasīt krievu presi un jūs tikai no

pārstāstījumiem zināt par to, kā mēs ar savu auditoriju runājām un uz ko mēs

aicinājām. Tad nu varbūt vienkārši mēģiniet kaut kādu informāciju savākt un

nepārmetiet mums! Jūs varat mums pārmest kaut ko citu, bet ne jau to, ka mēs

neaicinām.

Bet, ziniet, tā vietā, lai veicinātu

naturalizāciju ar jūsu metodēm, es varētu piedāvāt jums daudz radikālākas

metodes: ierosiniet, piemēram, tādu lietu, ka pensionāriem nepilsoņiem

nemaksāsiet pensijas. Varat iedomāties, kādas būs rindas pēc naturalizācijas! Ar

varu neko uzspiest nevar! Ja cilvēki redz, kāda ir jūsu valdības attieksme pret

pilsoņiem nelatviešiem, nekādu stimulu nevar būt. Premjers pārmet cilvēkiem, ka

viņi ir valsts ienaidnieki, tikai par to, ka viņi grib mācīties dzimtajā valodā.

Vai tas uzmundrina cilvēkus, pamudina viņus naturalizēties, vai tas veicina

naturalizāciju? Kāpēc viņiem jākļūst par tādas valsts pilsoņiem, kura neciena

cilvēkus vai ciena savus pilsoņus tikai pēc etniskās piederības. Padomājiet par

to!

Es domāju, ka jūs, valdība, varētu daudz

vairāk izdarīt, lai veicinātu naturalizāciju, ja jūs demonstrētu, ka patiešām

valdībai ir vienāda attieksme pret jebkuras etniskas izcelsmes pilsoņiem.



Tātad es varu tikai aicināt: nu pagaidīsim

vēl septiņus mēnešus! Varbūt ar to pietiks, lai Kariņa kungs tomēr kaut ko

saprastu.

Paldies par uzmanību.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis

Jurkāns.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas

frakcija).

Godātais Kariņa kungs! Kamēr jūs pirms

kādiem 15 gadiem gozējāties Rietumu demokrātijas saulītē, mēs ar jūsu kolēģi

Gundaru Bērziņu mēģinājām atjaunot Latviju kā neatkarīgu valsti, kā demokrātisku

valsti. Mēs, starp citu, Kariņa kungs, bijām pirmie latvieši, kas toreiz iegājām

tajā namā, kura adrese ir “Downing street 10”, un solījām Džonam Meidžoram, ka

mēs Latvijā veidosim demokrātisku sabiedrību, ar vienādām tiesībām visiem

iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijā. Un tā mēs darījām arī citur - gan Vašingtonā,

gan Parīzē, gan arī citās pilsētās.

Un vēl. Kas ir pats svarīgākais, Kariņa

kungs? Tas, ka to mēs solījām tiem cilvēkiem, kuriem… jūs tagad iesakāt, lai mēs

viņus tagad audzinām un mācām viņiem darīt to vai šito. Toreiz mēs viņiem

solījām kaut ko pavisam citu. Un, ja toreiz tie cilvēki, kuriem solīja to, ko

pēc tam viņiem atņēma, nebūtu bijuši kopā ar mums, jūs šodien šeit nesēdētu,

Kariņa kungs! To es jums varu droši apgalvot. Latvija nebūtu neatkarīga valsts.

Jūs tos procesus varētu pastudēt un parunāt ar tiem cilvēkiem, kas kopā ar jums

sēž vienā frakcijā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris

Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un

Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Jā, te tiešām, sēdot ilgi

un dikti, daudz kas var apnikt, un tam es pilnīgi piekrītu. Man savukārt sāk

apnikt mūžīgā latviešu dalīšana - jūs tur, tanī pusē, mēs šeit, šinī pusē: “Mēs

bijām tie, kas cīnījāmies, bet jūs tur dusējāt un nezin ko darījāt!” Es esmu šad

un tad atgādinājis, ka tautieši visā pasaulē, aktīvie tautieši, ir ļoti daudz

darījuši, lai Latvija atgūtu savu valstisko

neatkarību.

Jurkāna kungs! Es parasti cenšos, cik nu

varu, cik mans maigais raksturs atļauj, jūsu uzvārdu neminēt, bet šoreiz es to

minēšu. (No zāles dep. J.Jurkāns: “Man liekas, ka tu baidies!”) Man

liekas, Jāni, tūlīt es tev pateikšu tā, ka tu redzēsi, ka es nebaidos. Man

liekas, Jāni, ka tu biji tas, kas par mūsu tautiešu naudu apbraukāja pasauli. Un

par pamatīgu summu tu to apbraukāji! (Aplausi.) Un tad, kad mēs

painteresējāmies, kā tu to summu esi tērējis, tad izrādījās, tu esi ļoti lepni

dzīvojis tos mēnešus. Jānīti, tā nu tas bija! Un kurus tad Tautas fronte

nozīmēja pārstāvēt Latviju? Es jums nosaukšu trīs uzvārdus - Dozorcevs, Vulfsons

un Jurkāns. Jūs bijāt tie, kas staigāja pa pasauli riņķī un stāstīja par

Latviju. Un pēc tam, kad uz turieni aizbraucām mēs citi, mums bija ļoti

interesanti klausīties, kas tika sastāstīts par Latviju. Nevajadzēja Jāni, tev

tagad šeit kāpt tribīnē. Nevajadzēja! Tā bija tava rupja kļūda, pēc manām domām.

Nevajag aiztikt cilvēkus pēc viņu dzīves vietas un pēc visām citām tādām lietām!



Mēs tagad runājam par nepilsoņiem. Pirmkārt,

kurš no jums var pateikt, cik ir Latvijā dzīvojošu Krievijas pilsoņu? Kurš to

var pateikt? Krievija ir rūpīgi slēpusi šo skaitli un turpina to

darīt.

Otrkārt. Kāda jums ir garantija, ka kādam no

šiem Krievijas pilsoņiem nav arī Latvijas pilsonība? Kāda jums ir garantija?

Nekādas garantijas nav! Šādus brīnumus ir nācies pieredzēt un nāksies pieredzēt

arī turpmāk. Latvijā ir aptuveni 20 tūkstošu militārpensionāru, PSRS

militārpensionāru, kuri tiešām saņem savas pensijas no Krievijas, viņiem tur ir

radi, draugi un paziņas. Neticu, ka tie nu būs tie īstie pilsoņi, kas cels

Latviju saulītē! Vesela virkne nelatviešu nemācās un nemācīsies latviešu valodu,

un tā jūsu izrunāšanās Esplanādē to tikai pierādīja. Viens Saeimas deputāts

runāja nevis par valodu un izglītību, bet par cūkkopības problēmām un par

apelsīnu audzēšanu. Lūk, cik gudras runas tur skanēja! Tā ka nevajag, draugi

mīļie!.. Un Kariņa kungam ir taisnība, viņš nerunāja ne par Rietumiem, ne par

Austrumiem. Viņš runāja par to, ka te nemitīgi tiek katrā likumprojektā

atgādināts pilsonis, nepilsonis... Nu vienreiz jūs pateicāt. Konceptuāli mēs šo

jautājumu esam izrunājuši. Jums ir vieni uzskati, man ir pavisam citi uzskati.

Kāpēc jūs nākat un atkārtojaties? Tas rada iespaidu, ka jūs šausmīgi vēlaties

demonstrēt kaut kādas tieksmes, teikšu - neveselīgas

tieksmes.

Lūk! Un par to ir jāpadomā. Un tāpēc

vajadzētu nākt runāt par problēmām, bet nevajadzētu… Jāni, ar tevi tautieši ir

auklējušies nezin kā! Man liekas, ka savulaik tu esi bijis visvairāk auklētais

no visiem Tautas frontes pārstāvjiem. Lūk! Un kas nu ir iznācis, tas ir

iznācis…. Un nu paskatieties, kāds viņš ir! Lūdzu, tur viņš sēž!



Nevajadzētu tāpēc šādas lietas vairs darīt,

vismaz centīsimies ar to te nenodarboties!

Un ir jārunā arī par mūsu attieksmi vienam

pret otra laiku. Man, protams, nepatīk šī kvoruma “noraušana”, kāda bija pirmīt.

Mēs vienkārši tā zaudējam laiku! Tā kā tā mēs pieņemsim to, kas ir iecerēts. Kam

tas viss bija vajadzīgs? Un tagad mēs zaudējam laiku, strīdēdamies par tādu

lietu, par kuru jau sen katram ir sava konceptuāla attieksme.



Tā ka paldies par uzmanību! Neņemiet ļaunā,

ka nācās pateikt kaut ko tādu, ko es negribēju

teikt.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, es

gribētu jums atgādināt Kārtības ruļļa 71.pantu! Starpsaucieni ir atļauti, bet

sarunas starp runātāju tribīnē un deputātiem nav pieļaujamas. Un aicinu visus

deputātus runāt par priekšlikumu būtību. (Starpsauciens: “Pareizi!”)



Nākamais debatēs pieteicies Jānis Jurkāns.

Otro reizi.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas

frakcija).

Es domāju, ka tam, ko es pirmīt teicu, bija

diezgan liela, būtiska nozīme. No tribīnes neuzrunājot Dobeļa kungu, es gribu

Saeimai pateikt: ja šis cilvēks nepārstās stāstīt nepatiesību par to, kas notika

Tautas frontes laikā, es tad, Juri, sākšu stāstīt taisnību. Tad nu sarunāsim tā:

tu nestāstīsi nepatiesību, un es nestāstīšu patiesību par tevi, un tā

tālāk!

Nupat izskanēja tāda frāze: redziet, viņi

trīs - ebrejs Vulfsons, krievs Dozorcevs un polis Jurkāns par tautiešu naudu

braukāja pa pasauli! Piedodiet, mēs tiešām braukājām, taču tā nebija ekskursija.

Mūs Tautas fronte sūtīja, un šis sastāvs bija it kā simbols: “Redziet, cik mēs

esam demokrātiski! Šie nelatvieši ir tie, kas grib jūs pārliecināt par to, ka

mēs veidojam demokrātisku valsti, kurā šim ebrejam, šim krievam un šim polim būs

tādas pašas tiesības kā visiem pārējiem.” Un tad tādi kā Dobelis šo solījumu

lauza. Un tur ir tā lietas būtība! Un es nemaz nerunāšu par visām citām lietām.

Šeit slēpjas tā būtība. Uz meliem, uz nepatiesībām nevar uzbūvēt vienu normālu

valsti. Un tas ir tas, kas te turpinās jau 13 gadus. Un labi tas nebeigsies.



Sēdes vadītāja. Es atgādinu, ka mēs izskatām

likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” trešajā

lasījumā. (Aplausi.)

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un

Brīvībai”/LNNK).

Paldies, kolēģi, ka jūs smejaties! Ir

pareizi, ka jūs to darāt.

Tāpat kā Kariņa kungs, kurš bieži vien ir

klusējis par šīm lietām un tribīnē nav nācis katru reizi (droši vien viņam ir

gan gribējies nākt un atbildēt tiem tur - kreisajā flangā), es arī, kā jūtat,

šajā Saeimā un it īpaši pēdējā laikā mēģinu klusēt, lai gan klusēt nākas ļoti

grūti. Es esmu par to runājis vēl pirms 5.Saeimas, žurnālists būdams, un esmu

visās šajās četrās Saeimās (8.Saeimu ieskaitot) diezgan aktīvi, regulāri, atkal

un atkal atgādinājis šīs lietas, bet šiem kungiem, Jurkāna kungam īpaši, šī mūsu

atgādināšana, ko viņiem vajadzētu saprast, un mūsu runas ir absolūti

nepieņemamas, jo viņiem ir pavisam cita politika. Jurkāna kungs, jūs tagad, tā

sakot, lielījāties ar to, ka piedalījāties Latvijas neatkarības atjaunošanā. Šo

to jūs darījāt. Bet ko jūs darāt tagad? Jūs graujat Latvijas neatkarību.

Vistīrākajā veidā graujat! Jūs darāt visu, ko vien varat, kopā ar savējiem

PCTVL. Jūs no viņiem esat atdalījušies un it kā izveidojuši kaut kādu citu

partiju, bet faktiski darāt vienu un to pašu. Tā ir pretvalstiska darbība! Kad

jūs to apjēgsiet? Es domāju, ka jūs to sen esat apjēdzis, bet jūs vienkārši

darāt savu, jo savādāk jums šeit, Saeimā, droši vien nebūtu vietas. Neviens par

jums nebalsotu, jo jūs esat nostājies pretvalstiskajās pozīcijās! Tas ir vispār

kronis visam!

Šeit tika sacīts: redziet, tad jau vajadzētu

nemaksāt pensijas arī pensionāriem nepilsoņiem. Pēc būtības - jā! Es atvainojos,

kāpēc tiem, kuri nav nevienu dienu strādājuši Latvijas labā, jāsaņem pensijas,

bet latviešu cilvēkiem un arī visiem cittautiešiem pensionāriem pilsoņiem ir

jābadojas? Tāpēc, ka sabrauca šeit 700 000 nepilsoņu. Tas ir okupācijas un

kolonizācijas rezultāts. Un tagad mēs, būdami cilvēcīgi, maksājam tiem pensijas.

Patiešām, mūsu valsts, mūsu sabiedrība ir ārkārtīgi cilvēcīga, latvieši ir

ārkārtīgi cilvēcīgi un maksā pensijas tiem, kuri faktiski darbojas

pretvalstiski. Tie pulcējas pat pie Raiņa pieminekļa un uzstājas pret valsti,

bet mēs tiem maksājam pensijas! Tas faktiski nav normāli, bet mēs esam tik

cilvēcīgi, ka to darām. Un nevajag smaidīt! Pēc būtības ir tā: tāpat kā Krievija

maksā pensijas militārpersonām, atvaļinātajiem virsniekiem, kuri tika atstāti

Latvijā un kuru ir 90 tūkstoši, tāpat Krievijai vajadzētu maksāt pensijas arī

šiem pensionāriem nepilsoņiem.

Aiztiniet to aiz savām ausīm un saprotiet

vienreiz par visām reizēm, un nesmejieties, kad es jums saku, ka faktiski

pensijas no Latvijas viņiem nepienākas, tāpēc ka viņi Latvijas labā nav

strādājuši nevienu dienu! Viņi, viņu lielākā daļa šeit iebraukuši kā

civilokupanti. Saprotiet, tur jau ir tā

lieta!

Tādēļ nav brīnums, ka Kariņa kungs brīnījās

un teica, ka, tā sakot, pacietības vadzis trūkst un ka jānāk un tas jāpasaka

jums skaidri un gaiši acīs. Tāpēc... Jurkāna kungs, jūs jau nu... jūs jau

nu...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, tas nav

pieļaujams no tribīnes!

P.Tabūns. ...vajadzēja muti turēt

ciet!

Tādēļ, lūk, attiecībā uz šo likumprojektu,

protams, ir skaidrs, ka nepilsoņu tiesības šeit nekādi nevajadzētu

paplašināt.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, es

aicinu jūs turēties pie Kārtības ruļļa, kura 70.pants nosaka, ka runātājs

nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata! Un man ir arī dotas iespējas

izsludināt pārtraukumu, ja deputāti neie vēros Kārtības rulli. Tā ka -

lūdzu!

Deputāts Boriss Cilevičs - otro

reizi.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas

frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka šajā

Saeimā ir diezgan daudz jaunu deputātu, es gribētu ļoti īsi atgādināt šā likuma

vēsturi.

Sākotnēji, kad pirmais Ugunsdzēsības likums

tika pieņemts, tajā bija līdzīga norma, ka tikai pilsoņi varēs strādāt par

ugunsdzēsējiem. 1994.gadā izveidotais Valsts cilvēktiesību birojs, tātad mūsu

nacionālā institūcija, rīkoja analīzi par nepilsoņu iespējamo diskrimināciju

Latvijas likumdošanā, un tieši šī norma tika atzīta par diskriminējošu. Toreiz

Latvija vēl nebija ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, bet tika

secināts, ka šis ierobežojums ir pretrunā ar mūsu saistībām sakarā ar

Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Līdz ar to pēc pāris

gadiem, ar lielu novilcināšanu, šī norma, šis ierobežojums, tomēr tika izslēgta

no likuma. Šobrīd iznāk tā, ka mēs šo ierobežojumu atjaunojam uz diezgan formāla

pamata, ka tagad tie ugunsdzēsēji skaitās ierēdņi un ka attiecībā uz ierēdņiem

tas ierobežojums ir it kā pamatots. Mēs atgriežamies atpakaļ! Mēs atgriežamies

90.gadu sākumā, kad patiešām nebija ne skaidras analīzes, ne skaidras izpratnes

par to, kas ir cilvēktiesības un diskriminācija. Tātad tas ir cieši saistīts ar

šo likumprojektu. Vienkārši jūs to nezināt, bet es jums ļoti iesaku

painteresēties. Neatkāpsimies no tā, kas bija panākts cilvēktiesību aizstāvēšanā

un diskriminācijas izskaušanā!

Un pats pēdējais. Acīmredzot Dobeļa kungs ir

drusciņ greizsirdīgs, ka tieši Jurkāns un Vulfsons, nevis viņš pats braukāja pa

ārzemēm. Es domāju, ja Dobeļa kungs būtu braukājis, diez vai viņam būtu izdevies

iegūt Rietumu demokrātijas atbalstu mūsu cīņai par

neatkarību.

Paldies par uzmanību.



Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs

Pliners.

J.Pliners (Tautas saskaņas partijas

frakcija).

Godātie kolēģi! Jūs visi atceraties Atmodas

laikus, kad bija tie skaistākie lozungi “Par mūsu un jūsu brīvību!”, “Latvija -

mūsu kopīgās mājas!”, “Vienoti Latvijai!”, un to, kas notika pēc tam. Es

uzskatu, ka pašu lielāko kļūdu Latvija izdarīja, kad visus sadalīja pilsoņos un

nepilsoņos un kad mēs sākām veidot divkopienu valsti - un tā tālāk, un tā

joprojām. Es domāju, ka mēs palaidām garām unikālu iespēju, lai visi tautieši

justu līdzi Latvijai, atbalstītu Latviju, augtu par Latvijas patriotiem - un tā

tālāk, un tā joprojām.

Tas

pirmkārt.

Otrkārt. Es domāju, ka ideāls variants būtu

tad, ja nepilsoņiem būtu visas tās tiesības, kas ir pilsoņiem; izņēmums ir tas,

ka viņi nebalso Saeimā un nevar tikt ievēlēti. Un viņi, ja paši negrib, nedienē

armijā. Un ir tādas valstis, kur nepilsoņiem ir visas... nu gandrīz tādas pašas

tiesības kā pilsoņiem.

Tātad es, bez šaubām, uzskatu, ka jāatļauj

arī nepilsoņiem strādāt par ugunsdzēsējiem.

Un pēdējais. Šeit tika skartas arī pensijas.

Es uzskatu, ka mēs varētu pieņemt lēmumu, ka visiem tiem, kuri cēla sociālismu

(un šeit daudz ir tādu, piedošanu!), vispār nemaksāsim pensiju - par to, ka viņi

cēla sociālismu! Un, ja mēs tādu lēmumu pieņemtu, tieši Tabūna kungs paliktu ar

ļoti lielu mīnusu.

Es aicinu balsot par

priek?likumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs

Kiršteins.

 

A.Kiršteins (Tautas partijas

frakcija).

Godājamie deputāti! Tikai viena piezīme:

vajadzētu runāt par lietu! Specializētais civildienests, kā jūs zināt, attiecas

uz ugunsdzēsējiem. Tie ir valsts ierēdņi. Tātad šeit nav runa par kādu

profesijas aizliegumu vai par vēl kaut ko. Un jūs, Plinera kungs un Cileviča

kungs, ļoti labi zināt, par ko jūs runājat. Ierosiniet izmaiņas attiecīgajā

likumā (tas ir, pilnīgi citā likumā), ka valsts ierēdņi var būt nepilsoņi, un

šādam savam priekšlikumam pielieciet klāt to valstu sarakstu, kurās nepilsoņi

var būt valsts ierēdņi, un tad par to runājiet! Taču jūs nākat šeit un visu

laiku runājat par profesiju aizliegumu. Tad ir jāmaina pavisam cits likums!

Ierēdņi nevar būt nepilsoņi. Tas priekšlikums, ko esat iesniedzis, nav šā likuma

subjekts. Pēc procedūras mēs to nemaz nevaram

izskatīt.

Paldies par uzmanību.



Sēdes vadītāja. Es pateicos Kiršteina

kungam!

Nākamais debatēs pieteicies ir Aleksandrs

Golubovs. Lūdzu!

(No

zāles dep. Dz.Ābiķis: “Okupācija bija!”)



A.Golubovs (politisko organizāciju

apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”

frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kas šeit ir ierosināts?

Ir ierosināts dot iespēju arī nepilsoņiem piedalīties ugunsdzēšanā. Tas viņiem

ir aizliegts saskaņā ar šo likumu. Bet, kad degs pilsoņa māja, vai nepilsoņi ies

tur? (Starpsauciens: “Neies!”) Jo viņiem tas ir aizliegts.



Un jums, Tabūna kungs, es gribu pateikt, ka

par tiem gadiem, kad jūs komentējāt demonstrācijas, jums tiešām nevajag maksāt

pensiju!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates

slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta

Urbanoviča priekšlikumu sakarā ar likumprojektu “Grozījumi ugunsdrošības un

ugunsdzēsības likumā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 69, atturas - 1.

Priekšlikums nav atbalstīts.

Komentāri


Atlikuši simboli: