Galvenā lapa  -  Mūsu notikumi


07.08.2018   Partijas “Latvijas Krievu savienība” platforma 2018. gada Saeimas vēlēšanām

 

Partijas “Latvijas Krievu savienība” platforma

2018. gada Saeimas vēlēšanām

 

Platforma ir paplašinātais 4000 zīmju Programmas variants, kuru LKS iesniegusi Centrālajā vēlēšanu komisijā

 

Latvijas Krievu savienība – tā ir partija, kas aizstāv Latvijas krievu kultūrlingvistiskās kopienas intereses. Partija LKS ir atvērta visiem labas gribas cilvēkiem, kuri ir gatavi cīnīties un uzvarēt cīņā par ikviena cilvēka tiesībām, pašcieņu un mūsu tautas nākotni.

 

Latvijas krievu kopiena sastāda aptuveni 37 % valsts iedzīvotāju. Eiropas Savienībā vairs nav nevienas citas tādas valsts, kurā tik milzīgai iedzīvotāju daļai būtu liegtas vairākas tiesības, etniskas izcelsmes un lingvistiskas piederības dēļ, kā tas notiek Latvijā.

 

Mums ir jāpārvar šī netaisnība. LKS mērķis ir panākt visu valsts iedzīvotāju līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas pašrealizēties visiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes un dzimtās valodas.

 

Mūsu pienākums - uzvarēt Latvijas 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gada 6. oktobrī

 

Mūsu misija ir augstāka par vienkāršu partijas dalību valsts varas īstenošanā. Mums jāatzīst, kāda ir realitāte: šajā Saeimas sasaukumā neviena no partijām, par kurām masveida balso Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji, netiks pielaista valdības sastādīšanai, jo etniskās diskriminācijas sistēma to nepieļauj. Tikai šīs sistēmas nojaukšana, tikai pāreja no etniskās demokrātijas pie patiesas tautvaldības ir spējīgas izlauzt ceļu, kas ved pie valdības, kura pārstāvēs abu valsts iedzīvotāju daļu – latviešu vairākuma un krievvalodīgās kopienas – intereses.

 

Šajā cīņas posmā LKS piedalīšanās vēlēšanās mērķis ir atjaunot Saeimā krievu frakciju, par pašu svarīgāko un aktuālāko uzdevumu kurai kļūs krievu izglītības saglabāšana Latvijā.

 

LKS frakcija iegūs pieeju Saeimas tribīnei, lai no tās varētu aizstāvēt mūsu tautas tiesības un intereses. Līdztekus tam mēs turpināsim kāpināt protesta akciju vērienu valsts pilsētu ielās. Balstoties uz krievu protesta kustību, mēs uzbūvēsim Latvijā pilnvērtīgu pilsonisku sabiedrību, kas, rīkojot tiešas darbības akcijas un piedaloties vēlēšanās, pilnībā nomainīs pašreizējo politisko eliti ar tādiem vadītājiem, kuri veidos ilgtspējīgu ekonomiskas attīstību un uz solidaritātes, sociālā taisnīguma un patiesas demokrātijas principiem balstītu sabiedrību.

 

Kurš cits, ja ne mēs!

 

Pastāv jautājumi, kurus neviens cits, izņemot mūs, nav spējīgs iekļaut nākamās Saeimas darba kārtībā.

 

Darbojoties 13. Saeimā, Latvijas Krievu savienības frakcija uzstās, lai tiktu izskatīti likumi par visu ierobežojumu atcelšanu krievu valodas lietošanai Latvijas izglītības sistēmā, valsts pārvaldē un ekonomikā.

 

Mēs konsekventi izvirzīsim iniciatīvas par:

 

- nacionālo minoritāšu skolu autonomiju;

 

- nepilsoņu institūta likvidāciju, reģistrējot visus nepilsoņus kā Latvijas pilsoņus;

 

- speciāliem pasākumiem, kas vērsti uz etnisko minoritāšu pārstāvības palielināšanu valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību darbinieku vidū.

 

Dari kā mēs, dari kopā ar mums, dari labāk par mums:

 

Saeimā mēs atbalstīsim priekšlikumus, kas paredz:

 

  1. Starptautisko attiecību un reģionālās drošības jomā:

 

- nodibināt labas kaimiņattiecības ar Krieviju. Tuvākajā perspektīvā Latvijas krievvalodīgās kopienas un visas valsts kopumā pilnvērtīga attīstība nav iespējama bez visciešākajiem kultūras, politiskajiem un ekonomiskajiem sakariem ar Krieviju. Mūsu nākotnes vīzija – vienota Eiropa no Lisabonas līdz Vladivostokai;

 

- atteikties no turpmākas NATO paplašināšanas;

 

- veikt Latvijas demilitarizāciju, pazemināt militāros izdevumus, veicināt starptautisko attiecību deeskalāciju un atgriezties pie tādas militāri politiskās situācijas reģionā, kas pastāvējusi līdz 2014. gadam; šo mērķu labad mēs atbalstīsim sankciju pret Krieviju atcelšanu un militāro spēku koncentrācijas pazemināšanu NATO un Krievijas robežas abās pusēs;

 

  1. Valsts pārvaldes un reģionālās attīstības jomā:

 

- samazināt izdevumus valsts pārvaldei, tajā skaitā nododot daļu no valsts pārvaldes funkcijām autsorsingam privātiem uzņēmumiem;

 

- nodrošināt KNAB un drošības dienestu vadītāju rotāciju pēc līguma ar Baltijas un Ziemeļvalstīm;

 

- pārvietot vairākas ministrijas un resorus no Rīgas uz citām Latvijas pilsētām ar mērķi izlīdzināt reģionu sociāli ekonomisko attīstību;

 

- atļaut iesniegt valsts iestādēs visu dokumentāciju, kas saistīta ar privāto uzņēmumu funkcionēšanu, ne tikai latviešu valodā vien, bet arī krievu un angļu valodā;

 

- piedāvāt ārvalstniekiem Latvijas nodokļu elektronisko rezidentūru;

 

- pazemināt korupcijas līmeni un paaugstināt valsts pārvaldes kvalitāti, piesaistot pretendentus no ES valstīm amatiem valsts pārvaldē;

 

- samazināt plaisu starp darba samaksu dažādām sabiedriskā sektora darbinieku kategorijām, pārskatot ierēdņu algu sistēmu un piesaistot tās nevis vidējai, bet minimālajai darba algai;

 

- samazināt pašvaldību skaitu lauku apvidū vismaz divkārt, kas ļaus ietaupīt uz valsts pārvaldes aparāta uzturēšanas optimizācijas rēķina; lielākas pašvaldības spēs daudz efektīvāk piesaistīt līdzekļus no Eiropas fondiem;

 

- rekonstruēt ceļu tīklu, ierīkojot ātrceļus, kas savienotu Rīgu ar citām pilsētām un Latvijas ārējām robežām;

 

- atbrīvot uz pieciem gadiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa uzņēmumus vai to filiāles, kas nodrošina nodarbinātību Latgales, kā arī dotēto pašvaldību citos Latvijas reģionos iedzīvotājiem;

 

- likvidēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi;

 

- privatizēt Latvijas Televīziju un Radio;

 

- izveidot Ārlietu ministrijā Latvijas ģimeņu tiesību aizsardzības nodaļu, lai sniegt palīdzību ģimenēm, kurām rodas problēmas ar aizbildnības un aizgādnības iestādēm citās valstīs;

 

- liberalizēt likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” līdz līmenim, kas padarīs par reālu referendumu iniciēšanu no tautas puses;

 

- pieņemt likumu par vietējiem referendumiem, kuros varēs piedalīties visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji;

 

  1. Ekonomikā un budžeta administrēšanā:

 

- harmonizēt Baltijas valstu nodokļu likumus un apvienot to fiskālās sistēmas, kā arī visas institūcijas, kas reglamentē ekonomisko aktivitāti (mērķis – apvienot Baltijas valstu ekonomikas, lai spētu sekmīgāk konkurēt ar daudz apjomīgākiem kaimiņvalstu tirgiem);

 

- paplašināt pieeju Latvijas darbaspēka tirgum izglītotiem un pieredzējušiem darbiniekiem no citām valstīm;

 

- atcelt nesamērīgus ierobežojumus pēc lingvistiskās pazīmes un pilsonības dēļ nodarbinātības jomā (ieskaitot valsts pārvaldes aparātu);

 

- atjaunot uzturēšanās atļauju piešķiršanas programmu personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā; vienkāršot prasības šīs programmas dalībniekiem;

 

- piešķirt Latvijas pilsonību apmaiņā pret investīcijām Latvijas ekonomikā vairāk nekā viena miljona eiro apmērā;

 

- atbrīvot no maksas par ieceļošanas vīzu tos tūristus, kuri brauc uz Latvijas kūrortiem vai organizētā tūrismā;

 

- vienkāršot elektroenerģijas iepirkuma no privātpersonām un ražotājiem noteikumus; divu gadu laikā pilnībā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK);

 

- iekļaut transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli akcīzes nodoklī degvielai;

 

- privatizēt Lattelecom;

 

- pakāpeniski - līdz 2030. gadam atteikties no plastmasas iepakojuma un aizvietot to ar pārstrādājamu vai biokonversijai piemērotu iepakojumu; četru gadu laikā ieviest depozīta sistēmu dažādiem iepakojuma veidiem;

 

  1. Sociālajā sfērā:

 

- izstrādāt un sākt īstenot 16-gadīgu plānu, kas paredz palielināt pensiju un sociālo pabalstu apmēru, kā arī izdevumus medicīnai līdz ES attīstīto dalībvalstu līmenim, sasaistot šo palielināšanu ar IKP pieaugumu Latvijā un ņemot vērā reālās izmaksas dzīvošanai valstī;

 

- atrisināt denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmas 13. Saeimas pilnvaru laikā, šā mērķa īstenošanai pieņemot attiecīgu programmu un piešķirot nepieciešamos līdzekļus;

 

- pazemināt PVN likmi dzīvokļa apsaimniekošanas uzdevumiem līdz 12%, bet apkurei – līdz 5%;

 

- nacionalizēt privāto zemi zem daudzdzīvokļu namiem, ja šī zeme nepieder dzīvokļu īpašniekiem, piešķirot mājokļa īpašniekiem šīs zemes izpirkuma tiesības vai nomas tiesības pēc pazeminātās likmes un kompensējot iepriekšējo zemes īpašnieku zaudējumus, nododot viņu īpašumā valstij piederošus zemes gabalus;

 

- noteikt ar nodokli neapliekamā minimuma apmēru pensijām minimālās algas līmenī (430 eiro);

 

- palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru no 60 eiro līdz vismaz 75 eiro, attiecīgi palielinot minimālo pensiju apmēru ne mazāk kā par 25%;

 

- apturēt minimālā darba stāža palielināšanu, kas ir nepieciešams aiziešanai pensijā, un pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz tam laikam, kamēr vidējais vīriešu mūža ilgums Latvijā (69,8) nesasniegs vidējo vīriešu dzīves ilgumu ES valstīs uz 2016. gadu (78,2);

 

- noteikt priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu - 60 gadus, bet minimālo kopējo stāžu – 20 gadus, un paaugstināt priekšlaicīgās vecuma pensijas likmi no 50 līdz 80% no aprēķinātās pensijas;

 

- noteikt agrāku pensionēšanās vecumu sievietēm, kuras ir izaudzinājušas trīs un vairāk bērnus;

 

- attīstīt mūžizglītības sistēmu, obligāti iekļaujot šajās programmās pirmspensijas vecuma personas;

 

- ieviest dažādu iedzīvotāju grupu resocializācijas programmas, tajā skaitā tiem iedzīvotājiem, kuri cieš no dažādām atkarību formām, kā arī bezpajumtniekiem;

 

- pazemināt PVN likmi līdz 12 % visām bērnu precēm, saskaņā ar Ministru kabineta sarakstu; bet zīdaiņiem paredzētajiem specializētajiem produktiem - līdz 5%.

 

  1. Cīņas pret diskrimināciju un etnokrātiju jomā:

 

- izslēgt 2014. gada preambulu no Satversmes teksta;

 

- atjaunot izglītības sistēmu krievu valodā visos līmeņos – no bērnudārza līdz doktorantūrai; atjaunot skolotāju sagatavošanu, kuri spēs pasniegt speciālos mācību priekšmetus krievu valodā;

 

- atļaut saglabāt visiem Latvijas pilsoņiem otru, viņu etniskās izcelsmes vai kultūras identitātes valsts, pilsonību;

 

- pārskatīt Valsts valodas likumu ar mērķi atcelt aizliegumus lietot krievu un angļu valodu dažādās dzīves jomās;

 

- ieviest visās Latvijas skolās obligātu krievu valodas mācīšanu;

 

- ieviest nulles tolerances principu attiecībā uz “naida runas” lietošanu no amatpersonu puses;

 

- Likvidēt Drošības policiju, nododot atsevišķas tās funkcijas Satversmes aizsardzības birojam (SAB);

 

- nodot Augstākās tiesas izskatīšanai lietas par pirmstiesas ierobežojumu piemērošanu apsūdzībās, kas izvirzītas saskaņā ar Krimināllikuma IX, IX1, X nodaļām (genocīds, terorisms, noziegumi pret cilvēci un valsti u.tml.); atcelt grozījumus šajās nodaļās, kas pieņemti 2014. – 2018. gadu laikposmā;

 

- atteikties no naudas sodiem Valsts valodas centra darbībā;

 

- atzīt Ziemassvētkus pēc Jūlija kalendāra par svētku dienu;

 

- papildināt valsts repatriācijas programmu, ieviešot speciālu pasākumu īstenošanu, kas ņemtu vērā īpašus apstākļus, repatriējoties nelatviešu izcelsmes Latvijas valstspiederīgajiem;

 

- līdz tam brīdim, kad visiem nepilsoņiem bez nosacījumiem tiks piešķirta Latvijas pilsonība, ir jāvienkāršo naturalizācijas procedūra nepilsoņiem, jāatceļ ekonomiska un profesionāla rakstura ierobežojumi Latvijas nepilsoņiem; jāpiešķir nepilsoņiem tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās; jāpiešķir visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiesības balsot un balotēties Latvijas vietējo pašvaldību vēlēšanās.

 

Dokumenta stāvoklis uz 2018. gada 31. jūliju, jo aizvien turpina ienākt priekšlikumi, un Platforma tiks regulāri papildināta un atjaunota. 

Читайте также


Komentāri


Atlikuši simboli:  

Ainārs   2018-08-11 18:58:23

Stipri ož pēc nacisma un latviešu tautas diskriminācijas.