Galvenā lapa  -  Partija  -  Partijas kongress


05.06.2006   2006. g. 3. jūnijā notika PCTVL III kongress

 



Prezidijā tika ievēlēti PCTVL līdzpriekšsēdētāja, Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, PCTVL līdzpriekšsēdētājs, PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners, PCTVL Koordinācijas padomes locekļi, Saeimas deputāti Vladimirs Buzajevs un Nikolajs Kabanovs.



 

Konferenci atklāja Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka.

 

Savā referātā Ždanokas k-dze teica:

 

“Patlaban Latvijas tautai, kā gaisu, ir nepieciešams atgūt ticību labestībai un taisnīgumam, atrast tās garīgās saites ar apkārtējo pasauli, kuras patlaban lielā mērā ir izjauktas. Cilvēki ir zaudējuši ticību saviem vadītājiem un politiķiem vispār - par to liecina socioloģisko aptauju nesaudzīgie rādītāji ...

 

Mūsu partija piedāvā cilvēkiem alternatīvu.

Mums jautās – alternatīvu kam?

 

Mēs atbildēsim: alternatīvu tiem, kuri 15 gadu laikā veidoja Latviju kā etnokrātisku, oligarhisku, viscaur korumpētu valsti.

Piecpadsmit gadus pēc kārtas pie varas Latvijā atradās labējās partijas. Tās nodrošināja pāreju uz tirgus ekonomiku, iestāšanos ES un NATO, kā arī formālo makroekonomisko rādītāju pieaugumu. Tanī pat laikā labējo roku darbs ir mūsu nelielai valstij neiedomājama sociālā noslāņošanās, kā arī neredzēts cenu pieaugums, nabadzība un mūsu līdzpilsoņu lielākās daļas beztiesība ...

Cilvēki (un ne jau tikai tie, kas pieder valsts krievvalodīgajai kopienai) runā, ka tālāk tā dzīvot nevar. Un 2006. gada vēlēšanas dod Latvijai iespēju izdarīt enerģisku pagriezienu pa kreisi – virzienā uz tautas valdību, uz veselo saprātu un sabiedrības solidaritāti.

 

Tātad, “kreisā alternatīva” – tas ir mūsu pieteikums uz varu, pieteikums uz atšķirīgu valsts attīstības vīziju.

 

Eiropā galvenās kreisās politikas pazīmes ir šādas - sociālā taisnīguma principa atbalstīšana, cilvēktiesību aizsardzība, tas ir pacifisms un konfliktu risināšanas ar spēka paņēmieniem neatzīšana un, beidzot, tā ir apkārtējās vides aizsardzība. Kreisā politika – tā ir tāda kārtība, kurai pastāvot, gan valsts, gan sabiedrība ir vēlīgas attiecībā pret visiem iedzīvotājiem.

Kreisā politika – tas ir “stabilas attīstības” princips (sustainable development), kas nozīmē stabilu, regulējamu un atbildīgu sociāli ekonomisko attīstību, kas ņem vērā mūsdienu un nākamo paaudžu intereses...

 Jau tagad, pusgadu pirms vēlēšanām, popularitātes ziņā PCTVL ieņem vienu no pirmajām vietām visu valsts partiju vidū. Un, būdami par pašu lielāko opozīcijas spēku, mēs nedrīkstam aizmirst par tiem latviešiem, kuru intereses nepārstāv labējās partijas. Ekspertu dati, kuri ir mūsu rīcībā, liecina: aptuveni 20% latviešu ir gatavi nobalsot par visas nācijas kreisās alternatīvas partiju. Mūsu krieviskums viņus nemulsina. Vēl vairāk, ir pietiekami daudz latviešu, kuri jūtas pilnībā konkurētspējīgi latviešu-krievu divvalodīgā vidē...

Labējo vara nav mūžīga. Latvijas patreizējās politiskās situācijas īpatnības ir tādas, ka labējie vairs nav saliedēti vienotā blokā. Viņu pretrunas jau ir nonākušas nepārvaramu pretrunu stadijā. Un tas nozīmē, ka jaunā Saeimā varēs izveidot kreiso vai kreisi centrisko vairākumu.

Turklāt šis jaunais vairākums spēs uzsākt īstenot patiesi jaunu politiku tikai tajā gadījumā, ja tā vadošajai partijai būs politiskā griba. PCTVL šāda griba piemīt...

Centriskās partijas nav spējīgas piedāvāt tautai alternatīvu. Tādēļ jau viņi ir centristi, lai kādam pievienotos, kādu atbalstīt, attaisnot, bet nevis vadīt. Neviens nespēj atcelt svārsta kustības likumu: pa kreisi – pa labi – pa kreisi – pa labi . Kamēr pastāv dzīvība, svārsts virzīsies cauri centram. Bet svārsta apstāšanās centrā – tā ir kustības pārtraukšana...

Latvijas politiskās dzīves “svārsts” aizvien vairāk un vairāk virzījās pa labi. Inerces spēks, kas viņu turp grūda, ir izsīcis. Un līdz ar to pastāv iespēja, ka viņa pāreja uz alternatīvo – kreiso pozīciju notiks spēcīgi un strauji...

 

Latvijas tauta ir labākas dzīves cienīga. Tas nozīmē, ka tai kā gaiss ir nepieciešama kreisā alternatīva! Nu, bet PCTVL var droši apbruņoties ar lozungu: mūsu lieta ir kreisā, un mēs uzvarēsim!” 

 

 

PCTVL līdzpriekšsēdētājs Jakovs Pliners atzīmēja, ka patreizējās konferences īpatnība ir tāda, ka tā notiek 9. Saeimas vēlēšanu gadā, kad valsts tautsaimniecība atrodas dziļā lejupslīdē, Latvija var sacensties ar Poliju viszemākā dzīves līmeņa ziņā. Iekšzemes kopprodukts pieaug uz kredītu rēķina. Piecu gadu laikā cenas izauga par 25%, komunālo pakalpojumu cenas paaugstinājās par vienu trešdaļu, medicīna – par 63%. Tanī pat laikā atsevišķo ministriju algas fondi ir palielinājušies trīsreiz, bet vidējā iedzīvotāja niecīgo darba algas pieaugumu “apēd” inflācija. Cilvēki ir spiesti nevis dzīvot, bet izdzīvot, un tādēļ braukt prom no Latvijas uz ārzemēm. Pēc oficiālajiem datiem, tādu ir 50 000, bet pēc neoficiālajiem – 100 000.

Valsts ekonomē uz veco ļaužu un bērnu rēķina. Bērnu skaits samazinās. 1996. gadā to bija 500 000, tagad – 378 000. Pirms desmit gadiem bērnu pabalsts sastādīja 4,25 lati, bet no budžeta šim mērķim piešķīra 6%, patlaban – tikai 1%. Un tas , neskatoties uz to, ka 1996. gadā valsts kasē bija 400 miljoni latu, bet šodien – 2,4 miljardi.

 

Latvijai ir nepieciešams nomainīt prettautisko kursu, tai ir nepieciešama kreisā alternatīva, strikta konkurence ar labējām partijām dod PCTVL iespēju kļūt par reālu spēku, kurš grasās risināt sekojošos uzdevumus:

 

     

* paaugstināt darba algu valsts iedzīvotajiem; paaugstināt pensiju līdz iztikas minimumam; rūpēties par veselību, iedzīvotāju drošību; samazināt izdevumus aizsardzībai; atteikties no ambiciozajiem projektiem tādiem, kā “Gaismas pils”; uzlabot attiecības ar Krieviju; palielināt izdevumus izglītībai un līdz 1,5 % - zinātnei; atbalstīt sīko un vidējo biznesu, “lai būtu izdevīgāk attīstīt ražošanu Latgalē, nevis lasīt zemenes Īrijā”.

“Mēs esam gatavi kļūt par valdošo partiju. Nevis cilvēks valstij, bet valsts cilvēkam, ”- nobeigumā teica Plinera k-gs. 

 

PCTVL Koordinācijas padomes loceklis Vladimirs Buzajevs minēja likumprojektus, kurus izskatīšanai Saeimā iesniedza frakcijas deputāti, pievērsa uzmanību PCTVL jaunās programmas atsevišķiem punktiem un konstatēja: “Ar tādu partiju kā PCTVL Latviju sagaida spīdoša nākotne, tad palīdzēsim šai nākotnei īstenoties.”

Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs pauda domu, ka Latvija kā valsts slīd inflācijas bezdibenī. Latvija varētu iet Čehijas ceļu, kura “izkaulēja” no ES 5% PVN, tāpēc tur cilvēki dzīvo, bet nevis izdzīvo. Latvijā kļūst lētāki mobilie sakari, bet paliek dārgāks piens... Latvijas politiķi pat guļot sapņo, lai šāda ekonomiskā “piramīda” izplatītos arī uz Baltkrieviju un Krieviju ...  

Kabanova k-gs paziņoja, ka Krievija izskata jautājumu par “tautieša apliecības” ieviešanu un daudzus jautājumus apspriež sarunās ar ES. Vietējo krievu politiķu misija – palīdzēt latviešu tautai atgūt redzi. ““Kreisā alternatīva” ir solidaritātes un brīvības ceļš, un mēs to pārvarēsim!” secināja deputāts. 

 

Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgs Miroslavs Mitrofanovs pastāstīja par to, kā veidojās “Briseles PCTVL sūtniecības” attiecības ar ES deputātiem. Par pierādījumu tam, ka mūs pieņēma kalpo tas, ka tieši Ždanokas k-dzei tika uzticēts sagatavot ziņojumu “Vispārējā ES stratēģija nediskriminācijas un vienādu iespēju nodrošināšanas jomā”.

Mitrofanova k-gs tomēr uzsvēra, ka ES – ir koloss, kas stāv uz māla kājām, ka šī eirostruktūra atrodas krīzes stāvoklī, bet tomēr nepieciešams izmantot visus līdzekļus, lai aizstāvētu nacionālo minoritāšu intereses Eiropas valstīs.

 

Konferences dalībniekus uzrunāja viesi - Igaunijas Krievu partijas priekšsēdētājs Staņislavs Čerepanovs, Antihitleriskās koalīcijas cīnītāju pārstāvis V. Tarnovskis, Otrā Pasaules kara veterānu ebreju Asociācijas pārstāvis S.Švecs.

 

Par savu atbalstu Apvienībai PCTVL paziņoja laikraksta “Čas” redaktore Ksenija Zagorovska un Izdevniecības nama “Fenster” vadītājs Andrejs Kozlovs. 

Komentāri


Atlikuši simboli: