Galvenā lapa  -  Viedoklis


04.01.2006   Apcerot vecā gada notikumus ...

 

 

 

            Kalendāra lappusēm čaukstot, aizritēja 2005. gads. Kāds tas bija? Diemžēl mūsu valstij tas bija garām palaisto iespēju gads. Latvija varēja parakstīt robežlīgumu ar Krieviju, bet to neizdarīja.

            Latvija varēja, bet neieguva ekonomisko labumu no Krievijas gāzes tranzīta uz Vāciju; neatjaunoja neattīrītās naftas tranzītu caur Ventspils cauruļvadu.

            Latvija varēja, bet nepieņēma lēmumu par mūsu karaspēka izvešanu no Irākas, kaut gan šādu lēmumu pieņēma jau vairāk nekā puse valstu, kas kopā ar ASV bija okupējušas Irāku.

            Latvija varēja, bet neapturēja inflāciju un cenu pieaugumu. Šo sarakstu varētu turpināt – tas ir lēmums uzsākt “Gaismas pils” būvniecību un novecojušo mīnu traleru iegāde, kā arī NATO galotņu tikšanās rīkošana ... Šī nauda netiks izlietota izglītībai un veselības aprūpei, netiks virzīta denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai, pensiju, bērnu pabalstu un minimālo algu paaugstināšanai.

            Vai tad viss šajā gadā bija tik slikti? Protams, nē!

            Cilvēki iemīlējās, apprecējās, laida pasaulē un audzināja bērnus, guva panākumus mācībās, sportā, biznesā. Mēs cienīgi atzīmējām Uzvaras pār fašismu 60. gadadienu. 2005. gadā mēs piedzīvojām “Izglītības reformas” klīnisko nāvi. Tā it kā pastāv un vienlaicīgi arī nē. Mācības notiek bilingvāli, bet Satversmes tiesa vispār atļāva no 2007. gada krievu skolniekiem atbildēt eksāmenos krievu valodā.

            14. septembrī Satversmes tiesa atzina, ka Izglītības likuma norma, kas paredz, ka valsts var sniegt finansiālo palīdzību tikai tām privātskolām, kurās mācības notiek latviešu valodā, neatbilst Satversmei.

            26. maijā Saeima beidzot ratificēja Vispārējo Mazākumtautību aizsardzības konvenciju. Tas varētu kļūt par gada notikumu, ja Saeima nepieņemtu atrunu, ka par mazākumtautībām ir jāuzskata tikai LR pilsoņus, un ka uz Latviju neattiecas Konvencijā minētās minoritāšu tiesības kompaktās dzīvošanas vietās griezties dzimtajā valodā vietējās varas institūcijās. Bet tā tas sanāca solis uz priekšu, kas neko reāli neuzlabo.

            2005. gadā PCTVL deputāti izvirzīja 89 likumdošanas iniciatīvas; vairāk nekā 200 reizes uzstājās debatēs Saeimas plenārsēžu laikā – katra mūsu uzstāšanās tiek publicēta “Latvijas Vēstnesī”. Pats aktīvākais Saeimas runātājs ir Vladimirs Buzajevs; pirmajā desmitniekā atrodas: J. Pliners, N. Kabanovs, J. Sokolovskis. Deputāti A. Tolmačovs un J.Sokolovskis strādā komisijās, kas ir mazāk saindētas etnokrātiskajā ziņā – Tautsaimniecības un Pašvaldību lietu komisijās. Viņu priekšlikumi nereti tiek iemiesoti šo komisiju likumdošanas iniciatīvās. Juris Sokolovskis panāca to, ka namīpašniekus par siltuma, ūdens un elektrības atslēgšanu var sodīt ar 500 latu soda naudu, Andris Tolmačovs uzlaboja Autopārvadājumu likumu. Mums izdevās uzlabot arī Aviācijas likumu. Mēs panācām arī to, ka municipālos un valsts mājokļus var privatizēt par sertifikātiem līdz 2006. gada 31. augustam, jo tikai Rīgā vien nav privatizēti vēl apmēram 100 000 dzīvokļu. Pateicoties mūsu un citu kreiso partiju darbībai mums izdevās neitralizēt absurdos antihumānos TB/LNNK priekšlikumus par naturalizācijas procesa “iesaldēšanu” un pilsoņu lojalitātes pakāpes mērīšanu.

            PCTVL ir konstruktīva opozīcija. Mēs atbalstām visu pozitīvo, balsojam pret negatīvo, informējam gan Latvijas iedzīvotājus, gan starptautiskās tiesībsargājošās organizācijas par to, kas notiek mūsu valstī.

            Mēs pirmie aktualizējam Saeimā jautājumu sakarā ar ieplānoto “Rīgas Siltuma” privatizāciju. PCTVL Rīgas domes frakcijas deputāti iniciēja 15 tūkstošu parakstu vākšanu PRET šo privatizāciju “pa kluso”. Rezultātā oktobrī un decembrī Ministru kabinets nepieņēma lēmumu par šī uzņēmuma valsts akciju daļas pārdošanu franču firmai, kas vēl vairāk paaugstinātu siltuma tarifus.

            Tika aktualizēts arī jautājums par siltumtīklu privatizācijas likumīgumu tādās pilsētās kā Rīga, Jūrmala, Liepāja, Ludza, Seda; iesniegti grozījumi Enerģētikas likumā, kuri aizliedz siltumtīklu privatizāciju un pieprasa, lai par labu sabiedrībai tiktu atsavināti tie tīkli, kas pieder privātfirmām vai privātpersonām.

            Pateicoties PCTVL izdevās pagarināt īres “griestu” termiņu, kuru bija paredzēts atcelt 2005. gada 1. janvārī; mēs panācām grozījumus likumā par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, saskaņā ar kuru pašvaldībām ir jāizstrādā speciālu programmu denacionalizēto namu iemītniekiem. Tika pieņemts PCTVL priekšlikums par municipālo mājokļu būvniecības finansēšanu no valsts puses.

            Paplašinās PCTVL starpreģionālā sadarbība : 17. un 18. jūnija Briselē notika dibināšanas sapulces, kurās tika dibinātas Eiropas Krievu Alianse (EKA) un ES Krievu Partiju federācija (KPF).

 EKA ir starptautiska organizācija, kurai nav analogu Eiropā. Tajā ietilpst 21 valsts pārstāvji, parasti tie ir sabiedrisko organizāciju vadītāji, kas nodarbojas ar krievu valodas un kultūras saglabāšanu, Eiropas krievvalodīgo masu mediju pārstāvji, ES valstu krievvalodīgie politiķi.

            ES KPF iekļauj sevī 4 partijas – PCTVL, Igaunijas Krievu partiju, Lietuvas Krievu savienību un Francijas Krievu valodas atbalstīšanas partiju.

EKA vadītājs ir Miroslavs Mitrofanovs, ES KPF vadītāja ir eirodeputāte Tatjana Ždanoka.

            Decembrī tika dibināta PCTVL pirmorganizācija Anglijā. Darbības mērķis – Latvijas iedzīvotāju, kas strādā Anglijā, tiesību monitorings un aizstāvība; tiek plānots atklāt PCTVL organizāciju arī Īrijā. Savus jautājumus un ierosinājumus par šīm problēmām var sūtīt uz e-pastu zapchel@inbox.lv .

Nesen Rīgā notikušajā starptautiskajā konferencē East-West Network bija izskatītas demokrātijas, liberālisma, ekoloģijas problēmas. Konferencē piedalījās pusotra desmita valstu pārstāvji, tai skaitā arī 4 eirodeputāti.

            Novembrī tika izveidota PCTVL jaunatnes organizācija, par kuras līdzpriekšsēdētājiem kļuva J. Sokolovskis un Ž. Kareļina. Organizācija nodarbosies ar jauniešu darbiekārtošanas un brīvā laika pavadīšanas jautājumu risināšanu, apkārtējās vides aizsardzības un citām jauniešiem aktuālajām problēmām. PCTVL pārraudzībā strādā arī Izglītības un kultūras padome.

            Nešaubos par to, ka lasītāji atceras arī 1. un 2. septembra skolnieku pastaigas Vecrīgas ielās, kuras organizēja PCTVL un Krievu Skolu aizsardzības štābs; 30. septembra gājienu un mītiņu pie Barklaja de Tolli pieminekļa; 18. novembra konferenci, kas tika veltīta demokrātijas problēmām, un ziedu nolikšanu pie Raiņa pieminekļa; 11. decembra Cilvēka Svētkus Kongresa namā un salūtu. Interesantas un saturīgas bija jaunatnes konferences Daugavpilī, Eiropas Krievu Alianses valdes sēde Narvā. Bet vai tad visu var uzskaitīt? 

            Mēs saprotam, ka vienā mirklī visas problēmas atrisināt nav iespējams, un esam gatavi ilgtermiņa cīņai par taisnīgumu, līdztiesību, par Latvijas tautas labklājību un drošību.

           

Celiet galvu augstāk, draugi! Laimīgu Jauno Gadu! Veselību! Panākumus! Ticību! Cerību! Mīlestību!

 

            Jakovs Pliners,

         PCTVL līdzpriekšsēdētājs,

            PCTVL 8.Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.

  

  (saīsināts tulkojums no laikraksta “ČAS”)                                            

                                 

Komentāri


Atlikuši simboli: