Galvenā lapa  -  Viedoklis


22.08.2007   Vai tā ir tīša PCTVL pozīcijas sagrozīšana?

Laikraksta „Diena” komentētājs Askolds Rodins savas publikācijas  «PCTVL centība» („Diena”: 2007.20.08.) pēdējā rindkopā raksta par PCTVL Valdes aicinājumu, kas adresēts Krievijas Valsts Domes deputātiem un ir saistīts ar paredzamo robežlīguma ratifikāciju. Citēsim šo rindkopu pilnībā:

„Te nu savus pakalpojumus laipni piedāvājusi PCTVL, kas uzrakstījusi Valsts domes priekšsēdētājam un visām Domes frakcijām adresētu aicinājumu. Tas ieturēts īsteni jezuītiskā stilā. Nekur nav tieši teikts: prasiet no Latvijas to un to, citādi ratifikācijas nebūs, vismaz ne tik drīz. Norādīts, ka PCTVL Saeimā visās robežlīguma izskatīšanas stadijās balsojusi par, un turpat seko piebilde, ka bez robežlīguma pastāv arī citas prioritātes, par kurām partijai atgādinot tās vēlētāji un piekritēji. Uzskaitīta virkne "pārestību", kas labojamas, vai nu nepilsoņiem naturalizējoties, vai arī likumdevējam pieņemot pilsonības nulles variantu. Iezīmēts arī ceļš uz otru valsts valodu – kā gādība par skolu reformas "upuriem". Krievijas Valsts dome, protams, var šīs žēlabas "pieņemt zināšanai", taču var arī likt lietā piedāvāto "produktu". Bezierunu (kā to izdarīja Latvija) vai ar priekšnoteikumiem apgrūtināta līguma ratifikācija būs atbilde uz jautājumu par kaimiņattiecību raksturu. Bet PCTVL savu padarījusi.”

Patiesībā, aicinājumā, ar kura pilnu tekstu var iepazīties Internetā, iet runa par sešām Krievijas tautiešu Latvijā problēmām, četras no kurām pilnībā pieder Krievijas kompetencei:

1) nekavējoties parakstīt un ratificēt sociālo līgumu ar Latviju, kas tiek bremzēts Krievijas puses vainas dēļ;

2) vienpusējā kārtā atcelt ierobežojumus Latvijas nepilsoņiem Krievijas teritorijā, kurus noteica 1993. gada abpusējie līgumi «Par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās» un «Par notiesāto nodošanu soda izciešanai»;

3) vienpusējā kārtā nodrošināt Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem bezvīzu iebraukšanu Krievijas teritorijā;

4) attiecināt Krievijas paredzētos atvieglojumus arī uz Latvijā dzīvojošajiem Antihitleriskās koalīcijas veterāniem.

Visas šīs iespējamās Krievijas rīcības, kuras ir vēlamas Latvijas krieviem, NEKĀDI neaizskar Latvijas intereses un prasa vienīgi to, lai par tām tiktu paziņots Latvijas pusei.

Jautājums, kas attiecas uz monitoringu par to, kā Latvija ievēro „Vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” 13. pantu, arī skar ne tik vien Latvijas, cik Krievijas pusi.

Savrup atrodas vienīgais mūsu priekšlikums – Krievijas pusei iniciēt sarunas ar Latviju par nacionālo minoritāšu izglītības jautājumiem. Šajā lietā gan nevarētu iztikt bez prasību uzstādīšanas Latvijai par tā saucamās „Izglītības reformas” atcelšanu. Bet jautājums par mūsu bērnu nākotni pieder to jautājumu kategorijai, kurus risinot, mēs nevēlamies būt politkorekti. Aicinājumā ir tieša atsauce uz starptautisko pieredzi – vienošanos starp Vāciju un Dāniju, kuru Dānija panāca draudot ar tiešu šantāžu – izmantot veto tiesības, Vācijas iestājoties NATO.  Kopš tiem laikiem dāņu bērnu apmācība Vācijā simtprocentīgi notiek dāņu valodā.

 

LR 9. Saeimas deputāts, PCTVL Valdes loceklis

Vladimirs Buzajevs

Komentāri


Atlikuši simboli: