Galvenā lapa  -  Viedoklis


27.04.2008   Kas noticis, nekas nav noticis...

Kā zināms, LR Prezidents Valdis Zatlera k-gs pasludināja izglītības nozari par sava darba prioritāti.

Prezidenta paspārnē strādājošā stratēģiskās analīzes komisija it kā velta daudz ievērības šiem jautājumiem, «bet vezums, kur bijis, tur arī palicis».

 

Zinātne ir izglītības bultas uzgalis

 

Mūs neapmierina Latvijas zinātnes līmenis. Vai par Latvijas zinātnes sasniegumiem var uzskatīt „Lāčplēša” tulkojumu uz angļu valodu vai preparāta pētījumus, kas tika sintezēts vēl padomju laikos, ar ko tā lepojas LR ZA prezidents Ekmaņa k-gs ? Nevar.

Latvijā gandrīz nepastāv ražotņu, kur tiek izmantotas zinātniski kapacitatīvas    tehnoloģijas, zinātne ir tuvu sabrukuma robežai.  Saskaņā ar amerikāņu korporācijas JAKV pētījumiem «Globāla tehniskā revolūcija - 2020», LR ir kļuvusi par valsti, kuras zinātniskais potenciāls līdzinās  0,07%, tas ir mērojams ar negatīvu lielumu.  Tas nozīmē, ka Latvija sekmīgi tuvojas Āfrikas valstu līmenim.

 

Vispārējā vidējā izglītība

 

Izglītības druvā «vaiga sviedros» strādā Izglītības un Zinātnes Ministrija (IZM), tomēr nesenās LR Valsts kontroles pārbaudes liecina, ka trūkumu šajā resorā ir pārāk daudz.

Vispārējās vidējās izglītības jomā Sudrabas k-dzes kontrolieri konstatē, ka IZM klibo plānošana, nav noteikta kārtība, saskaņā ar kuru skolas un skolotāji tiek informatīvi nodrošināti. Nav iezīmēti vienotie izglītojošo programmu finansēšanas principi. Pārsteidz starpība starp minimālo un maksimālo finansēšanas apmēru – no 69 līdz 2127 Ls uz vienu skolnieku gadā. Pedagogu darba apmaksas noteikumi nav skaidri un neatspoguļo  viņu patieso darba apjomu. Skolnieki tiek pārslogoti ar faktoloģisko materiālu. Skolu un mācību programmu licencēšanā un akreditācijā pastāv zināmi trūkumi. Neeksistē precīzas pedagogu kvalifikācijas un izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas kopumā. Nav skaidrības attiecībā par skolotāju vakancēm. Trūkst precizitātes skolnieku reģistrā. Gandrīz puse skolotāju uzskata, ka pēdējo 5 gadu laikā skolnieku zināšanu kvalitāte ir pazeminājusies. To pašu apstiprina arī augstskolu profesori. Taču , piemēram, programmai «Izglītības vadība» 2007. gada budžetā tika paredzēti  6 773 035 Ls, bet programmai «Vispārējā izglītība» - 5 365 939 Ls; programmai «Izglītības kvalitātes nodrošināšana» - 1 301 380 Ls.

Rodas jautājums : cik tad lietderīgi tiek tērēta tautas naudiņa? Protams, šis jautājums ir retorisks.

 

Arodizglītība

 

Arodizglītības jomā LR Valsts kontroles rezultāti nebūt nav labāki...

Sistēmas darbība neatbilst nedz nospraustiem mērķiem un uzdevumiem, nedz normatīvajiem dokumentiem. Nepastāv arodskolu ilgtermiņa attīstības programmas. Nav izstrādāti standarti daudzām licencētām mācību programmām. Netiek analizēti bezdarba iemesli arodskolu absolventu vidū. Arodskolās ir nepietiekams uzskates mācību līdzekļu un mūsdienīgu iekārtu skaits. Neizskaidrojama ir starpība, kas pastāv dažādās arodskolās,  starp finansēšanas apmēriem uz vienu audzēkni, kas tiek apmācīts pēc vienas un tās pašas programmas - no 10,02 Ls līdz 264 Ls gadā. Vai tad šajā gadījumā var runāt par  vienādām iespējām katram audzēknim?!

IZM nenodrošina pedagoģiskā personāla arodskolām plānošanu un to, lai arodskolu pedagogi apmeklētu kvalifikācijas celšanas kursus. LR nav noorganizēta arī audzēkņu prakses sistēma. Nereti, būdams praksē, topošais automehāniķis līmē tapetes un krāso griestus. Mūsu valstī arodizglītības prestiža  ir ārkārtīgi zema.

Tomēr arī uz arodizglītības sistēmu tiek tērētas prāvas naudas summas. Kopš   2004. līdz 2006. gadam , lai modernizētu 28 arodskolu infrastruktūru un iekārtas, IZM iztērēja no ES reģionālās attīstības fonda 3 200 000 LS, bet mācību programmu pilnveidošanai no ES sociālā fonda - 6 500 000 Ls. Vai šīs milzīgās naudas summas tika lietderīgi ieguldītas? Atkal retorisks jautājums.

 

Pirmās 100 dienas

 

Beidzot mēs esam sagaidījuši IZM atskaiti par pirmām 100 darbības dienām. Un ko tad viņi uzskata par saviem nopelniem?

«Izstrādāts un Ministru kabineta komitejas apstiprināts likumprojekts par augstāko izglītību». Pirmkārt, šo bēdīgi slaveno likumprojektu IZM sāka izstrādāt vēl 2006.  gadā. Otrkārt, ja Saeima to pieņems pastāvošā redakcijā, t.i. patiešām tiks aizliegta pasniegšana krievu valodā arī privātajās augstskolās, tad Latvijai ar šo likumu nodarītais kaitējums būs salīdzināms ar «Izglītības reformu 2004». Daudz vairāk Latvijas jauniešu brauks mācīties un strādāt uz ārzemēm. Daudz mazāk pie mums brauks mācīties studentu no NVS valstīm. Daļa privāto augstskolu profesūras zaudēs darbu, Latvija nesaņems nodokļu veidā desmitiem tūkstošu latu. Vai mēs varām pieļaut, ka valdošo partiju politiķi un ierēdņi rīkojas pēc principa : «izduršu sev aci, lai vīramātei znots kļūtu neglīts vienacis»? Nē, mēs to nevaram. Ja neizdosies pārliecināt Saeimas deputatu vairākumu, ka likumprojekta 6. panta otrā daļa ir absurda, tad mēs būsim spiesti griezties Satversmes tiesā.

IZM uzskata, ka atskaites laikposmā ir uzlabojusies personu operatīvā uzskaite; daudz caurredzamākas kļuvušas finanšu plūsmas, kas uzlabos izglītības finansēšanas un attīstības sistēmu.

IZM bija veikusi arī skolu optimālās aizpildīšanas aprēķinus, kā arī pedagogu darba atalgojuma modernizācijas aprēķinus. Izveidoja darba grupu … Birokrātiskās atskaites sarakstu varētu turpināt. Tomēr, mēs uzdrošināsimies apgalvot, ka pirmo 100 dienu laikā  «kalns dzemdēja peli». Ja šo triju ar pus mēnešu jaunās ministres darba laikā Latvijas izglītības sistēmā nekas nav krasi pasliktinājies, tad nekas nav arī uzlabojies. Atrazdamās ministra amatā, visai viduvēji  strādāja Baiba Rivža, patlaban tāpat strādā arī Tatjana Koķe. Kas tad mainījies? Nekas. Palēnām mēs grimstam. Krievu klasiķa A. Puškina daiļdarba «Belkina stāsti» iesākumā ir epigrāfs : «Bet kas tad noticis, nekas nav noticis». Šo pašu epigrāfu varētu likt arī pirms IZM atskaites par 100 dienām.

Diemžēl, šāds IZM darbs nekad nenovedīs pie mūsu bērnu zināšanu kvalitātes un audzināšanas līmeņa uzlabošanās, bet žēl gan. 

Komentāri


Atlikuši simboli: